Pāriet uz galveno saturu

Piecas atziņas no BETT Show 2018

"Izglītības sistēma ir krīzes situācijā". Apgalvojums, kas izklausās tik pazīstams, vai ne? Nav jābūt izglītības jomas darbiniekam, lai šādus un līdzīgus apgalvojumus mēs katrs būtu dzirdējuši dažādos kontekstos no plašsaziņas līdzekļiem. "Ir pēdējais brīdis, lai izglītības sistēma piedzīvotu pārmaiņas un mūsdienu skolēniem piedāvātu apgūt prasmes, kas noderēs ceturtajā industriālajā revolūcijā," tā skan ierēdņu un politiķu runas, pēc kurām klausītāji mēmā vienprātībā māj ar galvām. Tieši šādas visaptverošas un pēc būtības neko nepasakošas frāzes janvāra otrajā pusē dzirdēju arī Londonā izglītības tehnoloģiju pasākumā BETT Show 2018. Tiesa, šo frāžu fonā mirdzēja glancētas VR un AR "uzpariktes", stendos ņipri locījās dažādu izmēru roboti, bet programmēšana jau sasniedza visparastāko virtuves priekšautu. Un tā nu es nonācu pie piecām šīgada pasākuma atziņām.


Pirmā atziņa. Ierēdniecība joprojām prot skaisti runāt.
BETT Show raksturīga iezīme ir izstādes vienotība ar lekciju telpām un stendiem, kas tradicionāli ir bijuši ļoti iecienīti. Ir bijuši gadi un lekcijas, kuru laikā arī es pati esmu sēdējusi uz grīdas. Tāpēc loģiska bija vēlme arī šogad dzirdēt svaigas, iedvesmojošas lekcijas, atziņas, ka arī mums Latvijā var noderēt ikdienas darbā. Tad nu uzreiz varu pateikt, ka šis bija pirmais gads, kurā lielākā lekciju norises vieta - BETT Arena - bija pustukša. Nezinu, vai vainojams tas, ka trūka labi zināmu, izcilu lektoru, jaunu, aktuālu tematu vai dalībnieku motivācijas, taču fakts paliek fakts.

No visu lektoru stāstītā, protams, var izdalīt vairākus tematiskos blokus, kas ar nelielām variācijām atkārtojās. Politiķi un dažādu fondu vadītāji vienbalsīgi nebeidza atkārtot jau minēto frāzi "izglītības sistēma ir krīzes situācijā". Kā iespējamie risinājumi tika minēta gan pedagogu labāka sagatavošana augstskolās, gan tālākizglītības programmas. Aplūkojot pētījumus, kuros pat 80 % pedagogu ir atzinuši, ka strādā skolā, kurā vadība ir negatīvi noskaņota pret tehnoloģijām, runātāji gan uzsvēra, ka ir nepieciešams izvērtēt, kad tehnoloģijas tiešām var palīdzēt mācību procesā. Tika skarts jautājums par finansējumu, jo skolām vienmēr ir par maz naudas aprīkojuma iegādei, kuru ieteica risināt pat ar citu tehnoloģiju samazinājumu, piemēram, atsakoties no materiālu kopēšanas. Tiesa, man kā materiālu izstrādātāju pārstāvim šādos brīžos ir grūti nosēdēt mierā, jo tā vien gribas skaļi iesaukties: bet ko dod tehnoloģijas, ja nav satura? Tomēr šobrīd valdošā tendence ir ieguldīt līdzekļus tehniskajā aprīkojumā, jo tas ir kaut kas taustāms, reāls, ko var parādīt vecākiem un dažādām inspekcijām, lai attiecīgā izglītības iestāde izskatītos moderna. Baidos, ka šī ir arī Latvijas izglītības sistēmas situācija.

Lielas cerības likām uz kutelīgā GDPR jeb datu aizsardzības jautājuma interpretāciju, taču diskusijas vadītājs Bobs Geldofs - jā, jā, TAS pats Bobs Geldofs, kuru daudzi labāk pazīst kā mūziķi, - uznācis uz skatuves, paziņoja, ka par GDPR uzzinājis piecas minūtes pirms diskusijas sākuma. Šāds paziņojums šķita itin dīvains, ja ņemam vērā, ka Geldofs ir viens no Groupcall dibinātājiem, un vismaz šī saziņas un datu pārvaldības uzņēmuma mājaslapā datu aizsardzības jautājumi ir izskaidroti.

No iepriekšējo gadu izstādēm BETT Show 2018 atšķīrās ar diezgan lielu institūciju pārstāvniecību skaitu. Starp citu, viens no lielākajiem un arī tukšākajiem stendiem bija Maskavas pilsētas izglītības departamentam. Jā, jā, tieši pilsētas izglītības departamentam! Izbrīnā saraucam pieri un steidzamies garām.

Otrā atziņa. Vēlies vēl skaļākus saukļus? Lūdzu!
Tas nu ir skaidrs, ka runāšana ir liela māksla, bet vēl lielāka māksla ir pateikt tieši neko, lai tas izklausītos iespaidīgi. Pirms pāris gadiem kā karsts kartupelis dažādos pasākumos tika izteikts vārdu savienojums "ceturtā industriālā revolūcija", kas šobrīd vairs klausītājiem neliek atraut acis no savām glāstvirsmām, lai pievērstos lektoram. BETT Show 2018 šī karstā kartupeļa lomu uzņēmās vārdi "kvantu dators". Hmmm, jūs taču saprotat, par ko ir runa, vai ne? Nu, kvantu dators! Jā, jā, kvantu dators tūlīt būs izglītības sistēmā. Patiesību sakot, tas jau ir sasniedzis izglītības sistēmu. Ā, neviens vēl nav īsti redzējis kvantu datoru? Tas nekas! Kvantu dators ir tieši tas, kas vajadzīgs modernai izglītības sistēmai, un labāk jau sāciet tagad atvēlēt budžeta līdzekļus X stundai, jo kvantu dators, nu, tas tik būs viena riktīga štelle! Kad? Nu tad, kad būs! Bet mēs nu zinām, ka next big thing, kas jāpiemin visās runās, ir kvantu dators.

Trešā atziņa. Ko tad izmantot, kamēr gaidām kvantu datorus?
BETT Show 2018 lielais hits bija virtuālā realitāte (virtual reality jeb VR) un papildinātā realitāte (augmented reality jeb AR). Šķiet, ka teju vai katrs sevi cienošs tehnoloģiju uzņēmums šogad piedāvāja labākas, vājāks vai pavisam nekādas kvalitātes "uzpariktes" briļļu un ķiveru veidā, lai pateiktu, ka mācību vidē vajadzētu atrast vietu arī citām realitātēm. Teorētiski man būtu sajūsmināti jāspiedz, jo pāris nedēļas pēc pasaulē ievērojamākās tehnoloģiju izstādes CES (Consumer Electronics Show), kas norisinās Lasvegasā, arī BETT Show apmeklētājiem Londonā bija iespēja praktiski notestēt Lenovo jaunāko virtuālās realitātes iekārtu, kas tika prezentēta tieši CES laikā. Jā, es to izmēģināju. Paskatījos uz animētām vāverēm. Sajūtas? Bija labi. Sajūsmināti spiegt netaisos. Kolēģi, kuri citā VR stendā padzīvoja kara laika tranšejās, realitātē atgriezās vīlušies. Jautājums, kuru mēs visi uzdevām, bet atbildes neradām, ir šāds: ko tas īsti dod mācību procesā? Iedomājieties vidusmēra klasi ar 20-30 skolēniem, kuri sēž noteiktos kvadrātmetros. Viņi visi reizē gribēs būt gan tranšejās, gan mežā pie vāverēm, bet kā to šībrīža apstākļos nodrošināt? Skolotāji sūdzas, ka arī pie interaktīvās tāfeles reti kad var darboties vairāk kā viens skolēns, bet kas notiks VR un AR gadījumā? Nav noliedzams, ka ir situācijas, kurās virtuāla vai papildināta realitāte tiešām var sniegt labāku procesu izziņu, piemēram, medicīnas studijās, tomēr to ieviešana mācību vidē prasītu daudz vairāk nekā finansējuma atrašanu iekārtu iegādei.

Ceturtā atziņa. Āzija ienāk Eiropā.
Man patīk klātienē vērot BETT Show vairāku iemeslu dēļ, bet viens no tiem ir iespēja praktiski redzēt aktuālās tendences un "spēlētājus". 2011.-2012. gadā izstādē dominēja dažādas interaktīvās tāfeles, tām vēlāk nomainot planšetdatorus. 2015.-2017. gadā lielu pārsvaru guva robotika un programmēšana. Zīmīgi, ka ikreiz pirmie tendenču vēstneši ir Eiropas un ASV uzņēmumi, lai jau pēc gada kā neatlaidīgi atdarinātāji viņiem līdzās stātos līdzīgus produktus un risinājumus piedāvājošie Āzijas valstu uzņēmumi. Šīgada izstādē tieši Āzijas pārstāvji bija tie, kas demonstrēja iepriekšējo gadu aktualitātes - datorikas apguvi bērniem pat pirmsskolas vecumā. Secinājums? Cerības ienākt tirgū vēlas ikviens.

Piektā atziņa. Tehnoloģijas vs. cilvēks.
Intensīva trīs dienu pieredze ierobežotā telpā, kas ir pārbāzta ar dažādām iekārtām, noved pie jautājuma: kurp īsti dodas izglītības sistēma? Te nav runa par simtiem vai tūkstošiem eiro, mārciņām vai kronām. Izglītības tehnoloģijas ir kā Vinnija Pūka pusizēstais medus pods, no kura katrs uzņēmums vēlas paķeksēt kaut nelielu kāruma karoti. Tehnoloģiju uzņēmumi prot lobēt savas intereses, un to pierāda arī dzirdētās lekcijas, kurās mācību satura jautājumiem praktiski netika pievērsta uzmanība.

Atzīstot, ka skolā nav jāmāca informācija, bet jābūt jēgpilnam zināšanu ieguves procesam ar uzsvaru uz radošumu, "urdošo garu", kas vēlas izzināt jautājumus, ieskanējās arī šāda atziņa: tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju, bet mākslīgais intelekts var sniegt zināšanas. Šī apgalvojuma pamatā ir pieņēmums, ka mākslīgais intelekts jebkuram interesentam jebkurā gadījumā var sniegt minimālo zināšanu nepieciešamību, ko tālāk jau var pilnveidot skolotāja vadīts mācību process. Vai tas nozīmē, ka drīzā nākotnē izglītības sistēmā daļu skolēnu kādā noteiktā pamatlīmenī skolos skaists, visnotaļ empātisks, nesatricināmi mierīgs mākslīgā intelekta darbināts "skolotājs", bet augstākā zināšanu pakāpē skolēniem būs piekļuve pedagogam ar miesu un dvēseli?

Ja ne BETT Show 2019, tad tuvākajos gados noteikti, bet tieši mākslīgā intelekta iespējas izglītības procesā būs viena no šīs izstādes pamattēmām. Mēs dzīvojam interesantā laikmetā, taču reizēm varam būt priecīgi, ka mūsu aktīvais skološanās laiks ir jau aiz muguras. Rītdienas izglītības sistēma joprojām ir terra incognita

Komentāri

  1. Sasmējos par vāverēm. :D Jā, izskatās, ka aprakstītajā sabiedrībā, skolu pietuvināšana realitātei nav prioritāte. There again, visi mūsdienās mēģina iedarināt tirgu savam produktam - kur vajag un kur nevajag. Dzīvosim, redzēsim, gaidu nākošā gada iespaidus. :)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav