Trolejbuss

Kad 2016. gada septembrī tika izdots Filisas Buksas darbs "Uzveikt disleksiju" , es uzreiz nospriedu, ka noteikti vēlēšos šajā darbā ieskatīties, lai, iespējams, gūtu kādu atziņu, ko izmantot semināros pedagogiem, runājot par lasītprasmi. Cik naiva gan es biju, domājot par "ieskatīšanos", jo patiesībā šis darbs (atkal lasīts e-formātā) mani aizrāva tik ļoti, ka izlasīju katru burtu, bet vērtīgās atziņas nu ir pierakstītas uz vairākām lappusēm. Jā, un iespējams, ka šīs grāmatas lielākā vērtība slēpjas faktā, ka jau no pirmajām rindkopām Filisa Buksa apgāž mītu, ka disleksija ir tikai un vienīgi lasīšanas vai rakstīšanas problēmas, minot virkni pazīmju, kas var norādīt uz disleksiju. Tieši disleksijas kā plaši interpretējamas problēmas dēļ es ieteiktu Filisas Buksas grāmatu "Uzveikt disleksiju" izlasīt katram esošajam un topošajam vecākam, pedagogam, izglītības iestāžu atbalsta personālam un pedagoģijas studentiem. Tātad par ko aizdomājos es pati, laso...

Pasākuma logo Viena no manām apsēstībām ir interese par zinātni, jo man šķiet aizraujoši, ka mēs joprojām dzīvojam pasaulē, kas mainās un ir tik nezināma. Tēlaini to varētu raksturot kā atrašanos telpā, kurā pazīstama ir neliela tās redzamā daļa. Zinātne ir aizraujoša, jo tā liek domāt. Un nu uzdevums! Iedomājies, ka Tev, lasītāj, jānosauc kāds mūsdienu Latvijā ievērojams jebkuras nozares zinātnieks. Nevis Frīdrihs Canders, Kārlis Šteins, Eižens Āriņš, Jānis Endzelīns vai Pauls Stradiņš, kuri dzirdēti no vēstures mācību grāmatām. Kuri Tev ienāktu prātā kā pirmie? Man tie būtu Vjačeslavs Kaščejevs, Andris Ambainis, Mārcis Auziņš, Andrejs Ērglis. Galvenokārt šī atpazīstamība ir tāpēc, ka minētie Latvijas zinātnieki ir aktīvi, bieži pauž viedokli tā, ka tas ir arī saprotams cilvēkam, kurš nav studējis attiecīgo zinātņu nozari (fiziku, datorzinātnes, medicīnu), izsakās masu medijos par dažādi interpretējamiem jautājumiem, viņu sasniegumi un pētījumi ir zināmi arī ārpus mūsu valsts ro...