Trolejbuss

Nu lūk, ir klāt Pūpolsvētdiena, tāpēc ne viens vien šorīt savu saimi modināja ar pūpolu pērieniem un šim pantiņam līdzīgiem teicieniem: Es nopēru bāleliņu Ar baltiem pūpoliem Lai aug mans bāleliņš Kā apaļš pūpoliņš. Jauki, vai ne? Tikai kurš gan 21. gadsimtā spēj atcerēties šos senos pantiņus un dīvainos ticējumus, piemēram, "Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē, tiek vaļā no miegainības"? Es nu nespēju gan, tāpēc atkal esmu priecīga, ka kolēģi Una un Dainis ar pārējo morālo atbalstu ir radījuši  iepriekšējā Ziemassvētku pantiņu  pavasara svētku versiju, kas Android iekārtu īpašniekiem atkal ir pieejama bez maksas  šeit Google Play . Kas tad ir saglabājies, kas savādāks?

Ir drudžainās dienas pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada sasvīduši kondicionētās telpās, meklējot dāvanu radiem un draugiem un kādu nieciņu kolēģiem vai vienkārši kādam, kas ir jāapsveic pienākuma pēc. Un tūlīt, tūlīt būs tās saspringtās stundas, kad ne tikai būs jāsteidz dāvanas saiņot, pīle šmorēt un pīrāgi cept, bet jādomā par dzejolīšiem, ko noskaitīt pie eglītes, pašam dāvanu saņemot, vai jāmēģina atcerēties kas piemērots, ko nosūtīt īsziņā draugam. Atpazīsti situāciju? Šis gads solās būt krietni labāks!

Redz', ja cilvēks ļaujas darbu, ideju un notikumu straumei, tad var gadīties tā, kā gadījās man, proti, iepeldēju tehnoloģiju vīru un dažu sievu burziņā, ko organizēja mobilo sakaru citādā kompānija   Bite  (paldies par ielūgumu Bites Ilzei). Vai es zināju, par ko būs tikšanās? Nē. Vai es nojautu, par ko būs tikšanās? Itin nemaz. Vai es vismaz pieņēmu , par ko varētu būt tikšanās, ja jau tiku sameklēta? Vienīgā man ticamā aizdoma varēja būt par to, ka ir radīts kaut kas ar izglītību un tehnoloģijām saistīts, jo tieši tas ir mans lauciņš. Nope, toties tagad esmu varen gudra par HD Voice un Bites megaprieku kontroles rīku. Bez ironijas!