Trolejbuss

Vudija Allena atzīšanās mīlestībā jeb filma "Romai - ar mīlestību" bija tieši kā punkts uz i manā "10 lietas, kas jāizdara līdz Romai" sarakstā. Kad līdz braucienam atlikušas vien stundas, varu droši apgalvot, ka sarakstā visraitāk veicās tieši ar itāļu filmu un ēdienu iepazīšanu. Tomēr nupat redzētā Allena filma ir vienkārši fantastiska atpūta no pirmās minūtes līdz pēdējai un attēlo tik itāliski stereotipiskas ainiņas, ka es visus aicinu nenožēlot kino pavadītās divas stundas, lai gūtu pozitīvu smieklu šalti. Iekārdināšanai - šeit filmas oficiālais  treileris .

Šķiet, ka brauciens uz Romu jau ir teju ar roku aizsniedzams (un tieši tāpēc ir tik grūti palikt mierā un pacietīgi to gaidīt), un arī plāns sagatavoties atpūtai Romā ir īstenojies diezgan veiksmīgi. Atgādināšu, ka man bija apņemšanās katru nedēļas nogali īstenot kaut ko ar Itāliju/Romu saistītu. Nesanāca tā, ka plāns īstnojās katru nedēļas nogali, bet katru nedēļu gan. Un plāna īstenošanas laikā tapa mans pirmais tiramisu. Man tā patīk aizsteigties notikumiem pa priekšu, tāpēc arī tagad pateikšu, ka tiramisu sanāca nu tik dievīgi garšīgs, nu tik ļoti, ļoti, ka tagad ar nepacietību gaidu, kā tad garšos īstens "itālietis tiramisu" Romā. Kā tad gatavoju savu tiramisu?

Jūnasa Jūnasona varen smieklīgajā grāmatā " Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda " ir šādi vārdi: "Viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs" (41. lpp.). Šie vārdi man ienāca prātā, domājot par vairākiem pēdējo dienu notikumiem, kas šķietami liekas nesavienojami. Šis pārspriedums gan ir situācijas vispārinājums, plašāks raksturojums, tāpēc jau iepriekš saku "piedošanu", ja kāds to uztver dziļi personiski un sašutumā grib iesaukties: "Nu kā tā var būt! Muļķības! Es tā nedaru!".