Par trolejbusu

Šis trolejbuss ir manis pašas radīts un izdomāts (ar blogger.com dizaina palīdzību), un tajā rakstītais ir tikai un vienīgi manas personiskās domas un emocijas, nepārstāvot kādu organizāciju, uzņēmumu, pakalpojumu sniedzēju, draugu vai astoņkāji. Esmu tieša - ja kaut kas man patīk, tad tā arī saku, ja nepatīk - pamatoju, kāpēc. Visiem pasažieriem novēlu patīkamu braucienu!

svētdiena, 2016. gada 25. septembris

Par kādu cilvēku pārrakstītāju

Pavisam pārliecinoši varu apgalvot, ka starp šīgada septembrī izlasītajām grāmatām man ir viena favorīte, kas par tādu kļuva jau no pirmajām lappusēm. Tā ir itāļu autora Alesandro Bariko grāmata "Misters Gvins", kuru lasīju e-formātā. Šī grāmata ir netverama, gaisīga, pārdomas un atkarību raisoša, sevī iesūcoša, tāpēc to spēju salīdzināt tikai ar vasaras sākumā lasīto Floriana Zellera darbu "Bauda", kas teksta un noskaņas ziņā arī atstāja spēcīgu iespaidu tās lasīšanas gaitā. Neatceros, ka kopš vidusskolas gadiem kaut vienam citam darbam būtu izrakstījusi tik daudz citātu, un neatceros, kurš ir bijis pēdējais lasāmgabals, kura dēļ esmu upurējusi došanos gulēt ierastajā stundā. Bariko "Misters Gvins" to spēja.

otrdiena, 2016. gada 2. augusts

Par grāmatu un kaķiem mārketingā

Kad pavisam nesen, 2016. gada jūlijā, iznāca franču autora Žila Legardiņjē grāmata "Rīt es sākšu jaunu dzīvi", es klusībā sasitu plaukstas, jo darbs ar šādu nosaukumu šķiet gana intriģējošs, lai e-grāmatu palasītu atvaļinājuma laikā. Pēc anotācijas ir skaidrs, ka sagaidāms kārtējais dāmu romāns, taču vasarai tāda viegla literatūra arī piestāv, tāpēc atlika vien ķerties klāt lasāmvielai. Uzreiz gan piebildīšu, ka jau no paša sākuma mani izbrīnīja grāmatas vāks, un, lai gan violetirozīgie toņi ir man ļoti mīļi, tomēr tas kaķis un cepure radīja zināmas bažas, par ko tad darbā īsti būs - kaķiem vai cilvēkiem.

trešdiena, 2016. gada 27. jūlijs

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

pirmdiena, 2016. gada 25. jūlijs

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Telliskivi ielā Tallinā?

Ja Rīgā kaut reizi esi bijis Kalnciema ielas tirdziņā vai kādā pasākumā, Spīķeru kvartālā vai Miera ielas kafejnīcās, tad spēsi iztēloties Tallinas Telliskivi ielā 60 notiekošo. Šis ir Tallinas radošais kvartāls, par kura esamību man pastāstīja igauņu kolēģe Maire, kas te ieteica doties, ja mūsu ģimeni nebaidot pamestu ēku un graustu skati. Jutos ieintriģēta, bet ģimene, kā jau tas ir ierasts, dodas visur, kur jādodas. Uzreiz varu pateikt, ka šis kvartāls ir tā vērts, lai kaut reizi izietu tam cauri un iegūtu savu viedokli par šo vietu arī tādā gadījumā, ja vārds "hipsterīgs" izraisa ko vējbakām līdzīgu. Citiem vārdiem sakot - nebaidies doties nezināmajā!

svētdiena, 2016. gada 24. jūlijs

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt, braucot uz Tallinu?

Man pavisam noteikti piemīt vairākas atkarības, un viena no tām ir ceļošana. Taču ceļot man patīk tikai savā izvēlētajā tempā, savā kompānijā un iepriekš izpētot, kas ievērības cienīgs ir skatāms katrā punktā. Būtu taisnība, ja es apgalvotu, ka ceļojuma plānošana man jau ir daļa no paša ceļojuma, savukārt ģimene ir ļoti priecīga, ka uzņemos maršruta izstrādi, jo viņi savukārt ir vienmēr gatavi doties, kur jādodas. Šīsvasaras lielie izlaidumi un studiju izvēle bija galvenie iemesli, kāpēc notika izšķiršanās par labu īsam kaimiņvalsts ceļojumam. Lūk, tā nu pāris ierakstos sekos stāsts par Igaunijā redzēto, kas arī var noderēt kādam budžeta klases ceļotājam.