svētdiena, 2017. gada 26. februāris

Ko māca saprast Lūsija Bārtone?

Mani nebūt nesauc Lūsija Bārtone, bet, izlasot Elizabetes Strautas (Elizabeth Strout) Bukera balvai 2016 nominēto grāmatu "Mani sauc Lūsija Bārtone", kuru latviski izdevusi nelielā izdevniecība Baiba Books, tā vien gribas apgalvot, ka katrā no mums mīt daļa no šīs grāmatas varones. Šis salīdzinoši īsais romāns ir par mīlestību, kas netiek skaļi izpausta vārdos, par apstākļiem, kuri veido dzīvi un kurus ne vienmēr spējam ietekmēt, un par pieaugšanu, kas nāk līdz ar piedošanu.

svētdiena, 2017. gada 19. februāris

Grāmata ar mazuma pēcgaršu

Šonedēļ mani "uzrunāja" neliela formāta grāmata ar nosaukumu "Zen", kuras autors ir man līdz šim nezināmais franču rakstnieks Maksanss Fermīns (Maxence Fermine). Lai gan drukātā veidā darbs ir tikai 128 lappuses garš, svētdienas pēcpusdienu es pavadīju ar darba e-versiju. Lasot "Zen", mani atkal pārņēma domas par to, ka laikam intuitīvi pie katra lasītāja atnāk tieši tas darbs, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams, jo šī bija e-grāmata, kādu tieši vēlējos izlasīt.

sestdiena, 2017. gada 11. februāris

Atskats uz izglītības tehnoloģiju izstādi BETT Show 2017

BETT Show sienas uzraksts
Kopš 2011. gada katra gada sākums man paiet izglītības tehnoloģiju izstādes BETT Show gaidās, un arī šis gads nebija izņēmums. Trīs dienas kopā ar kolēģiem tikāmies gan ar esošajiem sadarbības partneriem, gan smēlāmies jaunas idejas, gan klausījāmies dažādas lekcijas. BETT Show aizsākumi meklējami 1985. gadā, un tā pamatideja gadu gaitā nav mainījusies, proti, parādīt, kā tehnoloģijas var dažādot mācību procesu un, iespējams, atvieglot skolotāju darbu. Taču ikvienam ir skaidrs, ka tehnoloģijas pašas par sevi ir teju vai nulle, tāpēc liels uzsvars izstādē tiek likts uz tradicionālo un jauno rīku un metožu mijiedarbību. Lūk, te neliels un subjektīvs ieskats šīgada izstādes dienās vērotajā. 

trešdiena, 2017. gada 1. februāris

Janvāris - zaļu grāmatvāku mēnesis


2016. gada nogalē es apņēmos lasīt gan darbus, kas mani interesē profesionālā ziņā (temats, žanrs, autors, tādi subjektīvi iemesli kā vāks vai tulkotāja vārds utt.), kā arī veikt lasīšanas izaicinājuma eksperimentu visa 2017. gada garumā. Tā nu šogad katru mēnesi ir kāds specifisks knifiņš, kas jāievēro, izvēloties lasāmvielu (par visu procesu var izlasīt gada sākuma rakstā "Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?"). Janvārī nācās paskatīties uz grāmatu no vāku krāsas viedokļa, un tad nu tālāk aprakstīšu, kā man veicās ar zaļo grāmatu.

svētdiena, 2017. gada 1. janvāris

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?


Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?