Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: novembris, 2011

7 atziņas no Briseles

Joprojām esmu "Media&Learning 2011"  ietekmē un domāju par "Occupy Education" kustību, kas tā būtu nepieciešama ne tikai Latvijas izglītības sistēmai vien. Vai varbūt to vajadzētu dēvēt par "Liberalize Education"? Lūk, te mazs atziņu kopsavilkums! 1.               Pēdējās divās desmitgadēs tehnoloģiju ietekmē strauji ir mainījušās skolēnu uztveres spējas, tādēļ skolotājiem ir jābūt gana radošiem, lai skolēniem uzdotu tādus uzdevumus, kas veicina viņu kognitīvo spēju attīstību, vienlaikus ļaujot izmantot skolēniem tuvos tehnoloģiskos risinājumus. Klasē esošais vai skolēniem mājās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums nesniedz nekādu ieguldījumu mācību procesā un skolēna intelektuālajā izaugsmē, ja uzdevumi ir standartveida. 2.               Mācību procesā svarīga ir personiskā iesaiste, tādēļ vēlams, lai problēmjautājumi tiktu skatīti caur “es” prizmu, turklāt šādā veidā var iesaistīties ikviena mācību priekšmeta apgūšanā. Daži piemēri: vēsturē vei

Vai izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas?

Nupat esmu atgriezusies no Briseles, kur 24.-25. novembrī norisinājās, manuprāt, labākā izglītības jautājumiem adresētā konference "Media&Learning 2011". Pagājušajā gadā biju vienīgā pārstāve no Latvijas, nu šogad jau biju kopā ar četriem kolēģiem, bet joprojām nesaprotu, kāpēc valsts institūcijas, kas tieši ir atbildīgas par izglītības jautājumiem un stratēģiju izstrādi, šādām konferencēm nevelta ne mazāko uzmanību un neuzskata par vajadzīgu deleģēt savu pārstāvi. Lai gan tas uzreiz arī parāda valsts attieksmi un to, kāpēc pārmaiņas mūsu valsts izglītības sistēmā ir tik lēnas, neplānotas, haotiskas, neloģiskas, pretrunīgas, negribētas un nesaprastas. Konferencē norisinājās gan plenārsēdes, gan darbnīcas, gan "veiksmes stāstu"  prezentācijas četrās paralēlās telpās, kurās kopumā piedalījās aptuveni 350 dalībnieku no vairāk nekā 30 valstīm (tostarp tādām kā Etiopija, Kipra, Japāna, Kenija, Rumānija, arī mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija) un tādām organizācijām/

Kārtējās gastronomiskās izvirtības

Es ar prieku gaidu katras brīvdienas, bet jo īpaši tās, kas ir garākas par divām dienām. Es vienmēr ceru, ka šoreiz varēšu izgulēties, sakārtot māju, palasīt kaut ko nopietnu un kaut ko pavisam muļķīgu, pavāļoties, pablenzt TV kastes ekrānā kādu daudzmaz manām (kaprīzajām) interesēm atbilstošā raidījumā ar zināmu noslieci uz zinātniskumu, pagatavot kaut ko gardu, pastaigāt ārā, bet... pienāk kārtējais pirmsdarbdienas vakars un man nākas plēst matus par ieplānotajiem, bet neizdarītajiem darbiem (draugiem.lv profila info esmu ierakstījusi, ka esmu mazliet ķerta uz perfekcionismu un darbaholismu). Un tā ir arī tagad svētdienas vakarā... Taču es nebūtu es, ja starp visiem darbiem - izdarītiem, apdarītiem un neizdarītiem - neiemanītos vēl multitāskot un rosīties virtuvē, un tā gan ir taisnība, ka, ja es nebūtu savā pašreizējā darbā starp grāmatām/tehnoloģijām, tad būtu savā gardo našķu ražotnē kādā supermazā un vien pārdesmit ļautiņiem zināmā kafejnīcā/restorāniņā. Par to noteikti lieci