Trolejbuss

Šonedēļ mani "uzrunāja" neliela formāta grāmata ar nosaukumu "Zen" , kuras autors ir man līdz šim nezināmais franču rakstnieks Maksanss Fermīns ( Maxence Fermine ). Lai gan drukātā veidā darbs ir tikai 128 lappuses garš, svētdienas pēcpusdienu es pavadīju ar darba e-versiju. Lasot "Zen", mani atkal pārņēma domas par to, ka laikam intuitīvi pie katra lasītāja atnāk tieši tas darbs, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams, jo šī bija e-grāmata, kādu tieši vēlējos izlasīt.

Kad pavisam nesen, 2016. gada jūlijā, iznāca franču autora Žila Legardiņjē grāmata "Rīt es sākšu jaunu dzīvi" , es klusībā sasitu plaukstas, jo darbs ar šādu nosaukumu šķiet gana intriģējošs, lai e-grāmatu palasītu atvaļinājuma laikā. Pēc anotācijas ir skaidrs, ka sagaidāms kārtējais dāmu romāns, taču vasarai tāda viegla literatūra arī piestāv, tāpēc atlika vien ķerties klāt lasāmvielai. Uzreiz gan piebildīšu, ka jau no paša sākuma mani izbrīnīja grāmatas vāks, un, lai gan violetirozīgie toņi ir man ļoti mīļi, tomēr tas kaķis un cepure radīja zināmas bažas, par ko tad darbā īsti būs - kaķiem vai cilvēkiem.

Frederika Beigbedera darbu  Mīlestība ilgst trīs gadus  paņēmu lasīt tikai tāpēc, lai īstenotu ieceri pirms rudenī ieplānotā brauciena uz Parīzi izlasīt pēc iespējas vairāk franču autoru darbu un līdz ar to iepazīt arī Franciju, Parīzi un šīs zemes ļaužus iz romānu lappusēm. Pirmais šajā plānā realizētais darbs bija  Smalkjūtība , bet nu esmu iepazinusi arī provokatīvā, dumpinieciskā Beigbedera darbu. Un kā?