Trolejbuss

Stokholma kādā pelēkā dienā Mūžvecais teiciens "Nekad nesaki nekad" man ir vairāk nekā atspēlējies, jo simtiem reižu esmu teikusi, ka "nekad nebraukšu ar kuģi", bet nu jau labprātīgi piespiedu kārtā (jo pirmie divi braucieni bija dāvanas, bet trešais notika, pateicoties Andra laimīgajai rokai un iegūtajai dāvanu kartei loterijā) Stokholmā ir būts trešo reizi. Šķiet, ka pilsētu jau pārzinu gluži kā pusvietējais , taču šeit var atgriezties vēl un vēl, jo ikreiz ir ko skatīt. Kad gatavojāmies trešajam braucienam, bija skaidrs, ka jānokļūst tikai nesen, 2013. gada maijā, atvērtajā  ABBA the Museum  un  Nordic Museum , kas atrodas diezgan tuvu. Ja skaties šķīb i uz ideju apmeklēt muzejus, iesaku tomēr vēlreiz pārdomāt, jo ne kurā katrā muzejā ir sajūta kā lielā burziņā. 

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings .

Esmu rūdīts ceļotājs. Varu sapakoties ceļojumam zibensātri. Pa gaisu, pa zemi ar automašīnu vai vilcienu - saki, kur un cikos man jābūt, un es būšu. Tikai neliec man kāpt uz kuģa! Labi, es uzkāpšu, tikai briesmīgi happy es nebūšu. Esmu braukusi pa Temzu, pa Amsterdamas kanāliem, Helsinkos uz Somenlinna salu (pat divreiz - komandējumā un ar ģimeni), arī Stambulā, bet vienmēr tie ir bijuši kas jādara, jādara sajūtu pasākumi. Tāpēc ikviens var iedomāties, ar kādām šausmām es gaidīju kruīza braucienu ar Tallink prāmi "Romantika" uz Stokholmu, jo izturēt kuģī stundu ir viena lieta, pavisam kas cits, ja tur ir jānakšņo!