Trolejbuss

Mūsdienu sabiedrībā joprojām dominē vairākas tēmas, kas ir teju vai tabu kategorijā. Novecošana, manupāt, ir viena no tām. Publiskajā telpā itin bieži un skaļi dzirdam, ka cilvēka mūža garums palielinās. Tā, piemēram, ANO 2015. gada ziņojumā tiek minēts, ka laika posmā no 2015. gada līdz 2030. gadam par 56 % pieaugs to cilvēku skaits, kuri ir 60 un vairāk gadus veci, turklāt tiek prognozēts, ka visstraujāk augošā vecumgrupa būs cilvēki virs 80 gadiem. Japāna, Vācija, Itālija un Somija ir valstis, kurās procentuāli ir visvairāk gados veco cilvēku. Plašsaziņas līdzekļi spēlējas ar tādiem saukļiem kā "šodienas 53-gadnieki ir tie, kas agrāk bija 38-gadnieki" un "60 gadi ir tas pusmūžs, kas agrāk bija 50 gadi" . Apmēram tā - forever young [mūžīgi jauns] pavada mūs no tīņa gadu sliekšņa pārkāpšanas līdz (neesošajai) pensijai. Sabiedrībai patīk jaunie, un jaunības kults sit augstu vilni. Šo tendenču kontekstā kā punkts uz i šķiet latviski izdotā Vilhelma Šmida grāmata...

Mans 2017. gada lasīšanas izaicinājums turpinās pat daudz labāk, nekā es to būtu varējusi iedomāties. Ja sākotnēji biju iecerējusi, ka katru mēnesi ir jāizlasa tikai viena grāmata, kas attiecas uz konkrēto nosacījumu ( grāmata zaļos vākos , darbība 17. gs. utt.), tad šis bija jau ceturtais mēnesis, kurā man nepietika ar vienu darbu. Aprīlī, kā vēsta izaicinājums , man bija jāizlasa kāds antīkās literatūras darbs. Tad nu tagad sekos neliels ieskats, kā man veicās un ko tieši es lasīju.

Grāmatmīļa paradīze Waterstones Laiks skrien nenormāli ātri (ne tikai vēja spārniem!), bet īsā atskaite par manu šīgada lasīšanas apņemšanos ir šāda: viss raiti rit uz priekšu pēc izaicinājumā nospraustā grafika. Tā kā februāris pagāja zem Latvijas Grāmatu svētku zīmes, bet martā devos uz Londonā notiekošo grāmatu izstādi un izglītības konferenci "What Works?" , tad atļaujos februāra un marta lasīšanas notikumus apvienot vienā ierakstā.

Mani nebūt nesauc Lūsija Bārtone, bet, izlasot Elizabetes Strautas ( Elizabeth Strout ) Bukera balvai 2016 nominēto grāmatu "Mani sauc Lūsija Bārtone" , kuru latviski izdevusi nelielā izdevniecība Baiba Books , tā vien gribas apgalvot, ka katrā no mums mīt daļa no šīs grāmatas varones. Šis salīdzinoši īsais romāns ir par mīlestību, kas netiek skaļi izpausta vārdos, par apstākļiem, kuri veido dzīvi un kurus ne vienmēr spējam ietekmēt, un par pieaugšanu, kas nāk līdz ar piedošanu.

Šonedēļ mani "uzrunāja" neliela formāta grāmata ar nosaukumu "Zen" , kuras autors ir man līdz šim nezināmais franču rakstnieks Maksanss Fermīns ( Maxence Fermine ). Lai gan drukātā veidā darbs ir tikai 128 lappuses garš, svētdienas pēcpusdienu es pavadīju ar darba e-versiju. Lasot "Zen", mani atkal pārņēma domas par to, ka laikam intuitīvi pie katra lasītāja atnāk tieši tas darbs, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams, jo šī bija e-grāmata, kādu tieši vēlējos izlasīt.

BETT Show sienas uzraksts Kopš 2011. gada katra gada sākums man paiet izglītības tehnoloģiju izstādes BETT Show gaidās, un arī šis gads nebija izņēmums. Trīs dienas kopā ar kolēģiem tikāmies gan ar esošajiem sadarbības partneriem, gan smēlāmies jaunas idejas, gan klausījāmies dažādas lekcijas. BETT Show aizsākumi meklējami 1985. gadā, un tā pamatideja gadu gaitā nav mainījusies, proti, parādīt, kā tehnoloģijas var dažādot mācību procesu un, iespējams, atvieglot skolotāju darbu. Taču ikvienam ir skaidrs, ka tehnoloģijas pašas par sevi ir teju vai nulle, tāpēc liels uzsvars izstādē tiek likts uz tradicionālo un jauno rīku un metožu mijiedarbību. Lūk, te neliels un subjektīvs ieskats šīgada izstādes dienās vērotajā. 

2016. gada nogalē es apņēmos lasīt gan darbus, kas mani interesē profesionālā ziņā (temats, žanrs, autors, tādi subjektīvi iemesli kā vāks vai tulkotāja vārds utt.), kā arī veikt lasīšanas izaicinājuma eksperimentu visa 2017. gada garumā. Tā nu šogad katru mēnesi ir kāds specifisks knifiņš , kas jāievēro, izvēloties lasāmvielu (par visu procesu var izlasīt gada sākuma rakstā "Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?" ). Janvārī nācās paskatīties uz grāmatu no vāku krāsas viedokļa, un tad nu tālāk aprakstīšu, kā man veicās ar zaļo grāmatu .