Pāriet uz galveno saturu

7 atziņas no Briseles


Joprojām esmu "Media&Learning 2011"  ietekmē un domāju par "Occupy Education" kustību, kas tā būtu nepieciešama ne tikai Latvijas izglītības sistēmai vien. Vai varbūt to vajadzētu dēvēt par "Liberalize Education"? Lūk, te mazs atziņu kopsavilkums!
1.              Pēdējās divās desmitgadēs tehnoloģiju ietekmē strauji ir mainījušās skolēnu uztveres spējas, tādēļ skolotājiem ir jābūt gana radošiem, lai skolēniem uzdotu tādus uzdevumus, kas veicina viņu kognitīvo spēju attīstību, vienlaikus ļaujot izmantot skolēniem tuvos tehnoloģiskos risinājumus. Klasē esošais vai skolēniem mājās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums nesniedz nekādu ieguldījumu mācību procesā un skolēna intelektuālajā izaugsmē, ja uzdevumi ir standartveida.
2.              Mācību procesā svarīga ir personiskā iesaiste, tādēļ vēlams, lai problēmjautājumi tiktu skatīti caur “es” prizmu, turklāt šādā veidā var iesaistīties ikviena mācību priekšmeta apgūšanā. Daži piemēri: vēsturē veidot prezentāciju par kādu notikumu, to aplūkojot ar savas dzimtas pieredzi; sociālajās zinībās dokumentēt norises sabiedrībā; matemātikā veidot aptauju analīzi.
3.              Mūsdienās skolēniem dominē vizuālā uztvere, tāpēc uzsvars ir uz videoprezentācijām. Aicinājums ir skolotājiem un lektoriem ierakstīt savas stundas vai lekcijas un tās padarīt publiski pieejamas, lai izglītošanās iespējas būtu pieejamas pēc iespējas lielākam interesentu skaitam.
4.              Skolēni ir “digitālie pilsoņi”, bet skolotāji un vecāki – “digitālie imigranti” (tie ir Marka Prenska termini), tādēļ pieaugušajiem nevajag baidīties un lūgt padomu skolēniem jaunāko tehnoloģiju apguvē. Skolēni ir atsaucīgi un paši labprāt skolotājiem pateiks, kādus risinājumus labāk izmantot.
5.              Pretēji daudzus gadus dzirdētajam viedoklim, ka tehnoloģiju izmantošana mācību procesā pasliktina skolēnu lasītprasmi un rakstītprasmi, jaunākie pētījumi un novērojumi liecina, ka vēl nekad iepriekš savā attīstības posmā cilvēce nav tik daudz lasījusi un rakstījusi, kā tas notiek mūsdienās, taču ir mainījušies “rīki” un “teksti”.
6.              Pētījumi liecina, ka visā pasaulē skolotāji ir ļoti kūtri, lai pieņemtu pārmaiņas izglītības sistēmā un lielākoties neatbalsta ne sociālo tīklu, ne mikroblogu, ne mobilo telefonu un planšetdatoru izmantošanu mācību nolūkiem, taču tieši to vēlas skolēni.
7.              Iegūta akadēmiskā izglītība un grāds kādā zinātņu nozarē vai pabeigts izglītības posms nenozīmē, ka izglītojamais spēs iekļauties darba tirgū. Svarīgas ir ikviena indivīda spējas un prasmes, nemitīga pašizglītošanās un spēja ātri piemēroties apstākļiem.
Konferences kopsavilkumu precīzi raksturo Donalda Klārka (Donald Clark) teiktais, proti, ja neinvestē izglītības sistēmas pārmaiņās, tad visas citas investīcijas ir bezjēdzīgas. Pilnībā piekrītu!!!
(Ieraksta pilnā versija ir atrodama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/izvaigzne/aktualitates/article.php?id=71448)
Etiķetes:

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk