Pāriet uz galveno saturu

Ziema. Un apkures rēķins

Uz šo ierakstu mani pamudināja šovakar saņemtais rēķins par dzīvokli. Tātad neliels pastāstiņš par vidējās ģimenes (un kura tad būtu ne-vidējā?) mājokli nelielā ciemā 30 km no Rīgas.


Pavisam sausi un bez emocijām. Dzīvojam pavisam plikā 20. gadsimta 80. gadu beigās celtā daudzīvokļu mājā četrās istabās ar diviem balkoniem 1. stāvā. Nelielā virtuvīte ir mūsu dzīvokļa siltākā telpa. Pirms dažiem gadiem plosījāmies, lai man kā siltumu mīlošajai rastu pēc iespējas komfortablāku mājvietu: siltinājām grīdas un likām biezo laminātu, pakojām sienas, likām kārtīgus logus. Nekas nelīdz - no pagraba nākošais mitrums mums spītīgi liek iedraudzēties ar pelējuma sēnītēm, un, ja gaisa temperatūra ir zem 0, tad jaka ir obligāta prasība, taču vēlamas arī kādas vilnas zeķes. Šķiet, ka vējš ne gar ausīm švilpo, bet no kājām nonesīs. Mazliet pārspīlējot, bet doma tāda, ka aukstums dzīvoklī ir ne pa jokam.

Un tad, protams, ir ikgadējās ziemas un milzu dzīvokļa rēķini par ūdeņiem, atkritumiem un arīdzen apkuri. Vai man jāsaka, ka radiatori ir knapu knapajā siltumā, bet izsauktie meistari tik vien ir spējuši kā pateikt, ka "ko jūs gribat no padomju laikā celtās mājas"? Labi, tātad neko vairāk es nevaru prasīt - tā teikt, pati esmu vainīga, ka dzīvoju šādā mājā. Vasarā mūsu dzīvokļa rēķins ir apmēram Ls 120, jo maksājam arī tā dēvēto apkures sezonas avansu. 

Bet tad tomēr pienāk ziema ar dažām aukstākām dienām. Un dažas no tām ir pagadījušās jau pagājušā gada nogalē. Lūk, šodien mani sagaida rēķins par 234 latiem. Apkure vien šajā rēķinā sastāda Ls 104,70 (ja nebūtu maksāts apkures avanss, tad nāktos pieskaitīt vēl Ls 39,75). 

Ķeros pie visvarenā tehnoloģiju laikmeta ieroča, proti, Google, lai uzzinātu, kāda tad ir "vidējā alga Latvijā". Tad nu, mīļie, vidējā alga Latvijā 2012. gada septembrī (par šo laiku ir iegūstami pēdējie ticamie dati) ir bijusi 470 lati. O la lā! Daudzus pazīstam ar šādu vidējo algu? Es nē.

Lai nu kā, bet ja nu kādam ir tieši šāda vidējā darba alga, tad par vidējās ģimenes mājvietu netālu no Rīgas ziemas sezonā var nākties atstāt teju tieši pusi no mēneša algas pie nosacījuma, ka šie vidējie 470 lati ir bankas kontā ieripojušie 470 lati ar jau nomaksātajiem nodokļiem. Tāpēc nevajadzētu gan brīnīties, ka ziemas sezonā cilvēki uzaudzē lielus dzīvokļa rēķinu parādus. Ir labi, ja otrs ģimenes apgādnieks spēj vidējai ģimenei nopelnīt vēl vienu vidējo algu, jo tad varbūt uz vidējo ģimeni arī sanāk vidējais iztikas minimums. Varbūt. Ja Google (un statistika) nemelo, tad 2012. gada novembrī tas esot bijis 177,19 lati. Ņemot talkā kalkulatoru, man sanāk, ka vidējai ģimenei četru cilvēku sastāvā tad jāspēj mēnesī nopelnīt Ls 708,76.

Un nevajag teikt, ka vidējā ģimene var taču saspiesties arī vienistabas dzīvoklī. Mēs zinām, ka Latvijā vidējā ģimene var mājot arī mazdārziņā vagoniņā. Ēst reizi dienā un pārtikt no ceptiem kartupeļiem. Gaidīt nedēļām rindā uz valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu. Bet man tā gribētos, lai šādus stāstus nebūtu jāuzklausa nevienam, jo vidējā ģimene ir pelnījusi ne tikai darbu ar tādu samaksu, kas ļau apmaksāt ne tikai dzīvokļa rēķinus, nopirkt apģērbu un slimības gadījumā zāles, bet arī kaut reizi pusgadā izbaudīt kādu kultūras pasākumu. Taču, ja no vidējās algas vidēji puse ir jāsamaksā par dzīvokļa rēķinu, tad tuvu mazdārziņu vagoniņam esam mēs daudzi. Welcome to my country... Nupat ziņās teica, ka valstī esot atgriezušies treknie gadi un daži saņemot pat Ls 8500 mēnesī...

Komentāri

  1. Bruto 470 ir aptuveni 300 uz rokas - tas varētu būt tuvu īstenībai.
    Bet mēs vēl savu decembra rēķinu gaidām (kā zaķi satupuši zem eglītes un drusku baidoties) ;-)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Māri, ar Ls 300 "uz rokas" matemātika sāk palikt vēl aizraujošāka, jo tas nozīmē, ka pēc šāda rēķina samaksas paliktu vien Ls 66 elektrības, gāzes, telefona, TV kastes rēķiniem, skolēniem pusdienām, e-taloniem, zobupastai un daudz svaigajam gaisam, jo no mīlestības - gan tuvāko, gan savas valsts mīlēšanas - taču ilgi neiztiksi, vai ne?

      Dzēst
  2. ...un cik vidējām ģimenēm ir 4 istabu dzīvokļi?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Atbilde Mārtiņam: šeit mājo arī trešā paaudze, un senioriem prasīt viņu daļu tā kā nevajadzētu gan. Četrās istabās (vismaz Latvijā) visbiežāk mājo vairākas paaudzes.

      Dzēst
  3. Atrodiet dzīvesvietu ar autonomas apkures iespējām. Par tādu apkures cenu mēnesī(140 LVL) ar malku apkurināmā mājā pietiktu briketes visam gadam - par 140 LVL var nopirkt ~ 140 10 kg maisus, no kuriem ar pusmaisu var piekurināt jaunu metala krāsniņu ~60 m2...

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.