Pāriet uz galveno saturu

Par stiprām sievietēm

Man ļoti patīk lasīt memuārliteratūru. Autobiogrāfijas, biogrāfijas, dienasgrāmatas, pirmās vai trešās personas vēstījums - tas pat nav svarīgi, ja varu izlasīt kādu domu graudiem bagātu aizkustinoša dzīvesstāsta grāmatu. Lai saspringtajā ikdienā rastu iedvesmu, enerģiju un ideju grūdienu, lielas cerības liku uz 2013. gada martā iznākušo Šerilas Sandbergas (Sheryl Sandberg) grāmatu Lean in: Women, Work, and the Will to Lead. Vai Sandbergas vēstījums guva manu atzinību, kā to paveica Madlēnas Olbraitas Madam Secretary un Hilarijas Klinotnes Living History?


Šerila Sandberga ir tā pati Sandberga, kas ir Facebook sejas Marka Cukerberga labā roka. Deivida Kērkpatrika grāmatā Facebook efekts minēts, ka tieši Šerila Sandberga ir ieviesusi struktūru strauji augošajā sociālā tīkla uzņēmumā, kura vadībā bija vien gados jauni vīrieši bez biznesa vides rūdījuma. Sieviete ar viedokli, stingru nostāju, aktīvu rīcību, asu prātu, spēju reaģēt strauji mainīgajā vidē - tā ir Šerila Sandberga, kādu pazīstam pēc nostāstiem/rakstiem. Vai tā tiešām ir, un ko raksta pati Sandberga grāmatā?

Grāmata "Lean in" sākas ar visai skaļu pieteikumu un personisku stāstu, proti, strādājot Google, pirmā bērna gaidībās esošā Sandberga steidzās uz svarīgu tikšanos, taču autostāvietā esot bijis grūti atrast vietu mašīnas novietošanai. Pietūkušām, sāpošām kājām un aizelsusies, Sandberga ieradusies uz tikšanos, taču vakarā sūdzējusies vīram, kurš strādājis Yahoo. Viņš esot teicis, kas Yahoo esot speciālas mašīnu novietošanas vietas tieši ēku priekšā gaidībās esošajām sievietēm. Nākamajā dienā Sandberga šo ideju izteikusi Google vadītājiem. Un šeit seko Sandbergas jautājums: kāpēc šāds risinājums nav ienācis prātā iepriekš? Vai tāpēc, ka vadītāji ir vīrieši? Vai tāpēc, ka sievietes neizsaka savu viedokli, baidās traucēt ar savām idejām, ierosinājumiem, problēmām? Jau grāmatas 5. lappusē Sandberga noskalda: "Skarbā patiesība ir tāda, ka joprojām pasaulē valda vīrieši."

Pati Šerila Sandberga savu grāmatu dēvē par daļēju feminisma manifestu. Nē, šeit nav baisu atziņu, ka sievietēm būtu jāpārņem vara par katru cenu un jābūt vadītājām līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņa tikai aicina uzņemties atbildību, apzināties savas spējas, nebaidīties no zaudējumiem, riskēt un arī uzvarēt. Sandberga raksta gan par studiju iespējām, karjeru, pienākumu dalīšanu ģimenē starp abiem laulātajiem. Jā, viņa raksta par garajām darba stundām (no 7 rītā līdz 9 vakarā - eh, nu nav tā bijusi tikai Sandbergas dzīves realitāte!), par ģimenes dzīves menedžēšanu un citiem pavisam normāliem (ikviena, ne tikai vadītāja) ikdienas dzīves aspektiem. Es pilnībā piekrītu, ka uz vadītājiem gulstas pavisam savādāka atbildība un no viņiem tiek arī prasīts savādāks redzējums, taču šeit nu gan es vīlos Sandbergas grāmatā, jo gaužām maz bija pašas autores - atceramies, ka viņa ir viena no pasaules ietekmīgākajām sievietēm!!! - jaunu atziņu, jo pārsvarā visi domu graudi likās simtreiz dzirdēti un pārmalti

Lasot grāmatu, brīžiem šķiet, ka Sandberga ir statistikas pārvaldes štata darbiniece, jo teju ik lappusē ir atsauces uz tādiem pētījumiem, šādiem pētījumiem un vēl, un vēl. Skaitļu pasaule noteikti ir viņas stiprā puse, tikai tas ne vienmēr nāk par labu vēstījuma uztveršanai. Godīgi sakot, mēs zinām, ka par vienāda darba veikšanu vīrieši saņem vairāk, taču cik būtiski ir norādīt, ka 2010. gadā tas bija 1 dolārs pret 77 centiem? Es gribu lasīt veiksmīgas sievietes cīņu cauri ērkšķiem uz zvaigznēm, nevis atsauces uz pētījumiem un statistikas kalniem!

Grāmata "Lean in" varētu būt rokasgrāmata meitenēm, kas vēlas kļūt par šerilām sandbergām. Mums, tām citām, kas vēlas vien pašapziņu uzfrišinošus domu graudus, atliek tos meklēt pašām. Te dažas atziņas, kas patika man - tiesa, nekas īpaši oriģināls, vien mūžvecas patiesības.
Taking initiative pays off. It is hard to visualize someone as a leader if she is always waiting to be told what to do. (p 35)
You have to take opportunities and make an opportunity fit for you, rather than the other way around. The ability to learn is the most important quality a leader can have. (p 35)
I would never claim to be able to find serenity or total focus in every moment. (..) But when I remember that no one can do it all and identify my real priorities at home and at work, I feel better, and I am more productive in the office and probably a better mother as well. (p 138)

Te vēl dažas recenzijas par Sandbergas grāmatu: no CBS Booksno Times un no The Guardian, kā arī viņas TED Women runa ar tulkojumu latviešu valodā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.