Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.
Gatavojoties šim braucienam, bija skaidrs, ka noteikti dosimies uz Zinātnes un tehnikas muzeju, jo gluži vienkārši visi četri esam patraki uz zinātniskām lietām. Pagājušajā gadā šajā muzejā bija NASA ekspozīcija, tagad nācās vien iztikt ar gana "pieticīgāku" ekspozīciju par 100 ietekmīgākajiem izgudrojumiem, bez kuriem nu nekādīgi nav iedomājam mūsu ikdiena.
Pie Zinātnes muzeja Stokholmā |
Diena ir jauka, + 15 grādi, zilas debesis un silta saule ir tieši tas, kas nepieciešams, lai gājiens no kuģu piestātnes uz Zinātnes muzeju šķistu ātrs un patīkams, jo jāiet ir tiešām kādas minūtes 30 pa diezgan lielu klajumu, un vienīgie ceļabiedri ir garāmskrienošie vai suņus pastaigā izvedušie zviedri. Zinātnes muzejs atrodas tādā kā muzeju kvartālā, jo blakus atrodas vēl vairāki, piemēram, etnogrāfiskais muzejs.
Mūs gan interesē tikai šis, turklāt dzīvošanās muzejā sākas nevis ar ekspozīcijām, bet gan ar 4D filmiņas skatīšanos (programmā ir 5 filmiņas, viena no tām ir arī angļu valodā, taču mēs paspējām uz filmiņu par Visuma rašanos, ko var skatīties zviedru valodā bez problēmām). Šī bija mana pirmā pieredze ar 4D kino, tāpēc to gaidīju ar zināmām bažām, jo savas redzes dēļ es neesmu 3D filmu piekritēja. Ko tad īsti nozīmē 4D kino? Tas nozīmē, ka 30 minūšu garās filmas laikā kustas krēsli, sejā iešļācas spirgts vējš, ūdens un dažādas smaržas. Tiešām interesants piedzīvojums. Filmas beigās ir interaktīva balsošana - jāatbild uz jautājumiem par redzēto (hmm, dažus jautājumus var viegli saprast, valodu nepārvaldot).
Pēc filmas seko jau kārtīga muzeja apskate. Šeit lielākā daļa veltīta jaunajai ekspozīcijai, kura arī ir ar interaktivitātes elementiem, proti, pie šiem Top 100 eksponātiem ir datori, kur iespējams atzīmēt, kurā vietā mēs ierindotu konkrēto izgudrojumu. Mūsu apskates laikā Top 1 vietu viennozīmīgi ieņēma... dators. Patiesību sakot ir vairāk nekā 100 eksponātu, jo katru izgudrojumu raksturo vairāki priekšmeti (piemēram, ir apskatāmas vairākas trauku mazgājamās mašīnas no vissenākās, kas izgudrota 19. gadsimta beigās, līdz pat mūsdienu uberkrutajām). Te ir teju viss - sākot no gultas, ledusskapja, pildspalvas līdz tetrapakai, dinamītam un ekskavatoram, kurā ikviens var iesēsties un izmēģināt, kā tad darbojas šī monstra kloķi, kas liek kustēties kausam. Lūk, tas ir mūsdienīgs muzejs, kurā padomāts par to, lai interesanti ir ne tikai vecākiem, bet par muzejtārpiem padarītu arī vismazākos apmeklētājus.
Taču nu ejam vēl tālāk, jo šeit ir arī telpa, kurā var pasportot. Jā, šeit mazuļi var slidināties un pārvietot klučus, lielākie - sacensties lēkāšanā, airēšanā vai vienkārši izmantot deju paklājiņu (arī es sacentos dejošanā ar Aneti un, protams, zaudēju), taču visas šīs nodarbes ir ar zinātnisku pamatojumu un paskaidrojumiem. Atkal padomājuši!
Sencīgs Apple (ar peli kā ķieģeli) |
Augšstāvos ir muzeja pastāvīgās ekspozīcijas. Te ir gan pirmie Apple datori (wow, tik nepierasti lūkoties uz mana 1,3 kg smagā MacBook Air senčiem, kas šķiet tik sirreāli), gan vecās Nokia's un citi gadžeti, kas tagad šķiet tik veci un smieklīgi, lai gan tos lietojam vien padsmit gadus. Redzot, cik sīkas, bet ietilpīgas kļūst mūsdienu tehnoloģijas, smaids sejā vēl ilgi nepazūd. Šeit es arī noskatījos kompilāciju par tēmu "Telefoni" un atkal nodomāju, cik elementāri vienkārši muzejiem būtu noturēt apmeklētāju uzmanību, - tik vien vajag kā televizoru un kādu, kurš iedrošinātos iekļaut šādu eksponātu. Stokholmas Zinātnes muzejā gaitenī, kas ved uz kafejnīcu, šiem muzeja gīkiem ir atvēlētas sienas (mēs savos muzejos ekspozīciju autorus un ideju ģeneratorus gan slēpjam aiz septiņām atslēgām - viss ir anonīms):
Šie, lūk, veidojuši muzeja ekspozīcijas |
Vārdsakot, Zinātnes muzejs ir vieta, kurā zinātkāri ļautiņi var nemanot pavadīt trīs stundas. Par ieejas biļetēm muzejā un 4D filmiņu kopā samaksājām teju Ls 50. Mēs par to nešausminājāmies, jo zinām, ka visi šādas veida muzeji ārzemēs ir dārgi, bet tajā redzētais ir šīs naudas vērts.
Vasa kuģis |
Tā kā vēl bija pāris stundas laika, tad izrēķinājām, ka raitā solī varam paspēt aizdipināt (atkal 30 minūtes kājām) līdz Vasa muzejam, lai apskatītu slaveno 1628. gadā būvēto un pirmajā braucienā nogrimušo kuģi (muzeja mājaslapā ir arī apraksts latviešu valodā). Arī šis muzejs atrodas muzeju kvartālā līdzās Pepijas Garzeķes valstībai un Ziemeļu muzejam (nez, vai tā ir zviedru tradīcija visus muzejus likt grupiņās, lai ieinteresētu apmeklētājus migrēt no viena muzeja un nākamo?), un tajā ir jāmaksā tikai pieaugušajiem (mums diviem tie bija Ls 17). Lūk, tas ir kārtējais iespaidīgais muzejs un projekts kā tāds! Kuģis, kas jūras dzelmē ir nogulējis līdz 1958. gadam un izcelts sauszemē tikai 1961. gadā, tagad izskatās kā konfekte! Pašlaik 95 % no kuģa ir oriģinālā materiāla! Iespaidīgas ir koka skulptūras un greznie rotājumi. Ja vien sanāk laiks, tad noteikti dodies apskatīt vienu no pasaules iespaidīgākajiem un nostāstiem apvītākajiem kuģiem!
Tad nu gan ir pēdējais laiks, lai nopirktu saldējumu kā enerģijas lādiņu un steigtos atpakaļ uz prāmju piestātni, lai paspētu atgriezties mājās. Iepirkšanās nesanāk, jo veikali šajos ceļos nav, tā ka pat šokolādes jāpērk uz prāmja. Sešas stundas Stokholmā ir pagājušas nemanot.
Silta un saulaina Stokholma 22. martā |
Zini, sagribējās uz Stokholmu!:) Man Vasa muzejs arī ļoti patika, bet zinātnes muzejs ierindojās to objektu sarakstā, kas noteikti jāapciemo.
AtbildētDzēstAi, Kristīn, ja ar lidošanu, tad es saku "jā" vēl citiem muzejiem, jo diez vai man būs tā laime vēlreiz pa mierīgu jūru kuģot...
Dzēst