Pāriet uz galveno saturu

Domājot par Romu - tiramisu

Šķiet, ka brauciens uz Romu jau ir teju ar roku aizsniedzams (un tieši tāpēc ir tik grūti palikt mierā un pacietīgi to gaidīt), un arī plāns sagatavoties atpūtai Romā ir īstenojies diezgan veiksmīgi. Atgādināšu, ka man bija apņemšanās katru nedēļas nogali īstenot kaut ko ar Itāliju/Romu saistītu. Nesanāca tā, ka plāns īstnojās katru nedēļas nogali, bet katru nedēļu gan. Un plāna īstenošanas laikā tapa mans pirmais tiramisu. Man tā patīk aizsteigties notikumiem pa priekšu, tāpēc arī tagad pateikšu, ka tiramisu sanāca nu tik dievīgi garšīgs, nu tik ļoti, ļoti, ka tagad ar nepacietību gaidu, kā tad garšos īstens "itālietis tiramisu" Romā. Kā tad gatavoju savu tiramisu?



Uzreiz teikšu, ka par pamatu savam tiramisu izmantoju recepti no grāmatas Itāļu ēdieni (pašreiz gan pie šīs grāmatas minēts, ka tā nav pieejama). Tātad tiramisu nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 250 gr maskarpones siera, dāmu pirkstiņi (cepumi!), 2 krūzītes stipras šķīstošās kafijas, 200 gr saldā krējuma, 3 olu dzeltenumi, 80 gr cukura, kakao un pūdercukurs. Pēc grāmatā dotās receptes nepieciešami arī 100 gr mandeļu liķiera. Lūk, šī tad ir vienīgā būtiskā atšķirība, kuru ieviesu savā tiramisu, proti, mandeļu liķiera man nebija, bet bija ķiršu liķieris, turklāt pielēju vien pāris ēdamkarotes, nevis oriģinālā minēto daudzumu.

Otra atšķirība - dāmu prikstiņus kārtoju apaļā pannā, jo taisnstūra traukam bija pieaugušas kājas un tas bija devies brīvsolī (lasi: nevarēju atrast). Tiramisu pagatavošana ir bezgala vienkārša, un man ir patiešām žēl, ka šī gardā saldēdiena gatavošanu atklāju tikai šoruden.

Olu dzeltenumi ir jāsakuļ ar cukuru tik ilgi, lai cukurs būtu izkusis. Tad jāpievino maskarpones siers. Šajā brīdī masa jau ir bezgala garda! Pievieno liķieri. Atsevišķi sakuļ saldo krējumu, tad lēnām samaisa ar maskarpones siera un olu masu.

Ņem cepumus, ātri iemērc kafijā un kārto citu pie cita traukā (kantainā pēc oriģinālreceptes). Kad viena kārta ar izmērcētajiem cepumiem ir noklāta, virsū liek maskarpones siera masu. Pēc tās atkal kārto kafijā iemērktos cepumus. Un tā var turpināt tik ilgi, kamēr vien ir cepumi un siera masa:) Visu beigās pārkaisa ar kakao. 

Es savu tiramisu spēju ledusskapī noturēt vien kādas četras stundas, jo pārāk liels bija kārdinājums to testēt un tiesāt. Tas arī bija pietiekami, jo cepumi bija gana mīksti un aromātiski, bet tiramisu tiešām kusa mutē un roka tā vien stiepās pēc nākamā gabaliņa. Lieliski, vienkārši lieliski! 

Taču jau tagad zinu, ka nākamajā nedēļas nogalē gatavošu īpašu "paradīzes zupu" (dažādu pupiņu maisījums ar cieto sieru) un cūkgaļas fileju romiešu gaumē. Man taču vajag zināt, kā viens un tas pats ēdiens var garšot dažādu pavāru izpildījumā, vai ne?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.