Francija. Parīze. Francūzietes. Franču mīlētāji. Franču romāns. Šķiet, ka katram mums ir savas asociācijas ar ikkatru šo vārdu, bet diez vai būšu smagi kļūdījusies, ja minēšu, ka vairumam no mums tie saistās ar "elegance", "izsmalcinātība" un "kaisle". Franču rakstnieka Dāvida Foenkinosa romāns Smalkjūtība ir tieši tāds - eleganti izsmalcinātas kaisles apņemts.
Jau no pirmajām romāna lappusēm šķiet neticami, ka romāna autors ir vīrietis, jo mani nepamet doma, ka tik smalku, asprātīgu, valodas ziņā dzirkstošu darbu par mīlestību kā "Smalkjūtība" varētu uzrakstīt tikai sieviete (ak vai, taču labi zinām, cik maldīgi ir stereotipi). Romāns ir kā ēteriskas franču smaržas, kas novējo, paejot garām elegantai femme fatale, kā smalkas ciku-caku mežģīnes, kā tikko cepti pufīgi kruasāni, kas aicināt aicina apstāties un izbaudīt mirkli ikvienu. Notikumi atspoguļoti 117 īsās nodaļās, starp kurām ir vēl īsākas nodaļas, kas visbiežāk min faktus par kādu romānā pieminētu notikumu, zīmolu, dziesmu, filmu vai grāmatu.
Romāna "Smalkjūtība" stāsts ir par to pašu femme fatale vārdā Natālija, kuru uz ielas uzrunā Fransuā. Laimīga dzīve, izbaudot divvientulību savas mīlestības pinekļos, pavada abus ik uz soļa. Grāmatas sešpadsmitajā nodaļā mēs uzzinām, ka Fransuā ir miris. Palikuši ir nepiepildīti sapņi, nenotikuši ceļojumi, nebaudītas maltītes. Taču Natālijā ir iemīlējies teju vai ikviens vīrietis, nemaz jau nerunājot par viņas šefu Šarlu, kurš burtiski dievina Natāliju un ir gatavs mierināt viņu (ja vien viņa to lūgtu). Natālijas reakcija pēc vīra nāves ir diezgan paredzama - sākumā apkārtējās dzīves un sevis ignorēšana, bet pēc tam ieniršana intensīva darba jūrā. Un tad jau uz skatuves iznāk kautrais, pelēkais, neinteresantais zviedrs Markuss, kurš no Natālijas kabineta iziet "tikpat neievērojams kā semikols astoņsimts lappušu biezā romānā" (113.lpp.), uzskata, ka "bērnība Zviedrijā līdzinās vecumdienām Šveicē" (diez, ko tas varētu nozīmēt?, 98.lpp.) un "Zviedrijā būt par īgņu ir aicinājums" (144.lpp.). Kā spēj izveidoties Natālijas un Markusa attiecības, ja uz pirmo randiņu jādodas ar domu, ka viņi ir "kā divi miesnieki veģetāriešu kongresā" (135.lpp.), kā reaģē "uzvalku egoists" (225.lpp.) Šarls un kuras rokas beigās apņem Natālijas ciešanas, lai kliedētu "pamestības aukstumu" (279.lpp.)? Foenkinoss smalki uztamborē vēstījumu, kas vienlaikus šķiet neticams, bet tik saviļņojoši tuvs, lai pāris stundas izdzīvotu kādas liktenīgas franču sievietes dzīvesstāstu.
Dzirkstošs, sentimentāls, uz asaru un smiekliem pavelkošs - tāds ir D.Foenkinosa romāns "Smalkjūtība", kas lika manai sirdij pukstēt straujāk, domājot par Mīlestību un Parīzi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru