Pāriet uz galveno saturu

Lasīšanas izaicinājums 2019

Jau trešo gadu pēc kārtas gada pēdējā dienā īstenoju, iespējams, visgaidītāko notikumu - nākamā gada lasīšanas izaicinājuma uzdevumus. No šī nodoma neatkāpos arī 2018. gada nogalē, kad pēc svētku vakariņām ģimeni atkal iesaistīju savās tematiskajās aktivitātēs, proti, katram nācās uz lapiņas uzrakstīt četrus žanrus, autorus, grāmatu tematus vai jebko citu, kas būtu "lasāms". Tādējādi no 16 lapiņām pēc kārtas izlozēju neparastāku lasāmvielu 2019. gada piedzīvojumiem. Kas tad mani sagaida šajā gadā?



Janvāris - grāmata par kosmosu (Ooooo, temats, kas man ļoti patīk).
Februāris - izlasīt kāda Austrālijas autora darbu (hmmm, neesmu īpaši ar šīs valsts rakstniekiem pazīstama, tas tiesa).
Marts - burvju triku grāmata (Ak, es jau tagad vaidu!)
Aprīlis - izlasīt kādu Dienvidamerikas autora darbu (jā, patīk man šie reģionālie izaicinājumi, nenoliegšu).
Maijs - Āzijas teikas vai pasakas (Vīmandieniņ! Šos es tiešām brīvprātīgi nelasītu!).
Jūnijs - kāda grāmata par reliģijām/reliģiju grāmata (tralalā, šis tiešām būs izaicinājumiem bagāts gads!).
Jūlijs - Dilana Tomasa dzeja (cik jauki!).
Augusts - Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja darbs (te būs grūta izvēle).
Septembris - grāmata no Kazahstānas (Ko??? Tiešām???)
Oktobris - grāmata, kas iemāca jaunu prasmi (Vai tiešām būs jāmācās šūšana? Vai varbūt truškopība? Lielogu dzērveņu audzēšana? Help!).
Novembris - fanfiction darbs (Šai zīmītei bija piebilde "pls, neizvelc!").
Decembris - grāmata, kas izdota līdz 18. gadsimtam (Es pieņemu, ka man nebūs jāmeklē kāds oriģināls, kuram pieskarties ļauts tikai ar baltiem cimdiem.).

Tā nu gads sākās ar šī raksta iepazīšanu, lai izvēlētos kādu kosmosa tēmai veltītu grāmatu. Tiesa, par kosmosu lasīju arī pērnajā gadā, un par kosmosu man patīk interesēties pat tad, kad nav lasīšanas izaicinājumu, jo tā ir viena no aizraujošākajām zinātnes jomām. No šī Space.com rakstā minētajiem darbiem mani ieinteresēja trīs. Visiem trim darbiem Apple Books lietotnē bija iespēja izlasīt priekšskatījuma tekstus (lai slavētas e-grāmatas!), kas manā gadījumā izvēli sašaurināja līdz diviem darbiem. Kuru darbu (vai darbus) izvēlējos un kā sokas ar lasīšanu šobrīd gan vēl neatklāšu, taču viss raiti rit uz priekšu :)

Taču janvāra pirmajās sešās dienās esmu izlasījusi tieši sešas grāmatas - tiesa, no tām divas bija iesāktas pagājušajā mēnesī. Tomēr gada sākuma tendence liecina par to, ka mana grāmatatkarība nav mazinājusies. Nav taču sliktākā no atkarībām, vai ne?

Komentāri

  1. Gribēju ieteikt Šoderlo de Laklo "Bīstamie sakari" kā pirms18.gadsimta izaicinājumu, bet, ak vai, tieši 18.gadsimtā uzrakstīts, nevis pirms ☹️

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav

Par pasauli bez sākuma un beigām (muļķa cilvēkam)

Kādā pavisam normālā jūlija naktī pamodos no šāda sapņa: es atrados pie bankomāta, kurš uzrunāja mani vārdā, pirms vēl biju nospiedusi kaut vienu pogu vai iedevusi bankomātam savu bankas karti kā iespējamās identitātes norādi. Vīmandieniņ! Pamodos gluži kā kaut ko jaunu un pravietisku patentējusi, lai gan skaidri zināms, ka šādas "kastes" darbības nav nekas mūsdienu pasaulē unikāls. Jāatzīmē gan, ka šis sapnis "atnāca" laikā, kad sāku lasīt nesen latviski publicēto Alesandro Bariko darbu "The Game. Spēle" (lieliskā Daces Meieres tulkojumā), tāpēc smadzeņu vēlme nakts laikā turpināt pārstrādāt tehnoloģiju tēmu bija visnotaļ saprotama. Taču lai nonāktu līdz manai interpretācijai par Bariko Spēli, mazliet laika jāvelta pagātnes atmiņām.