Pāriet uz galveno saturu

Lasīšanas izaicinājums 2020

Tas var šķist dīvaini, taču tieši mans 19gadīgais dēls bija tas, kas pārdesmit minūtes pirms 2020. gada iesākšanās pēkšņi iesaucās: "Kā, mammu, bet vai tad šogad mums nebūs tev jāraksta lasāmās grāmatas?". Izsauciens pamodināja meitu un vīru, un tā nu visi trīs nolēma, ka arī šo gadumiju nevar sagaidīt, ja nav zināms, kas šogad man būtu jāizlasa. Uzreiz gan jāsaka, ka kopš pirmā pašas noteiktā lasīšanas izaicinājuma es esmu diezgan radoši piegājusi lasāmvielas izvēlei, turklāt itin bieži ķērusies klāt žanriem vai autoriem, kurus citkārt nebūtu pamanījusi, tāpēc uzskatu, ka šī ir laba tradīcija. Tātad ko man ģimene uzrakstīja kā 2020. gada lasāmvielu un kādā secībā to man nāksies īstenot?

Pavisam godīgi atzīstu, ka 2019. gada lasīšanas izaicinājumā man bija amerikāņu kalniņu sajūta, jo
visa tā ieilgusī padarīšana ar kājas ārstēšanu bija primārā nodarbe, lai gan visa gada laikā izlasīju vairāk nekā 100 grāmatu. Tiesa, ne visas tās sekoja izvilkto lapiņu secībā, un ne visas atbilda konkrētajiem nosacījumiem, tāpēc es izvēlos pagājušā gada izaicinājumu saukt par pusdarītu darbiņu. Taču pat šī izaicinājuma daļēja izpildīšana nemazina manu apņēmību lasīt un lasīt daudzveidīgus darbus, tāpēc te nu ir ģimenes višliste 2020. gada izaicinājumam. 

Janvāris - grāmata par budismu. Hmmm, janvārim izvilku Artūra ieteikumu, un laikam tas ir likumsakarīgi, ja reiz viņš bija tas, kurš neļāva nomirt tradicionālajam pirmsjaungada jautrības brīdim. Un tā nu es izlasīju "A Brief Introduction to Buddhism", par kuru uzrakstīju nelielu aprakstu Goodreads.
Februāris - dzērienu recepšu grāmata. Piepūšam vaigus un izlasām vēlreiz. Jap, tiešām dzērienu recepšu grāmata.
Marts - grāmata par Latvijas vēsturi. Jums šķiet, ka tas ir viegli? Nebūt nē, ja nav dots nekāds mājiens, vai jāizvēlas konkrēts vēsturisks notikums vai gads, vai kas cits.
Aprīlis - autobiogrāfija. Man ļoti patīk autobiogrāfijas, taču es jau tagad apjūku, jo ir tik ļoti daudz izvēļu, turklāt pāris mēnešos noteikti vēl tiks publicēta kāda laba autobiogrāfija.
Maijs - pusaudžu grāmata. Jā, tieši šādu uzdevumu man ierakstījusi meita savos midtventies. Kas vispār skaitās pusaudžu grāmata 21. gadsimtā? 
Jūnijs - politiska grāmata. Vai varbūt tomēr grāmata par politiku? Snovdens? Vai datu vākšana valstu līmenī būtu pietiekami politiska grāmata?
Jūlijs - tehnoloģiju romāns. Hmmm, ko tas nozīmē? Vai zinātniskā fantastika? Vai astronomija un centieni tikt uz Marsu?
Augusts - jāizvēlas grāmata, kuru es parasti vāka dēļ neizvēlētos. Ļoti liels izaicinājums! Man nepatīk melno vāku grāmatas un grāmatas, uz kuru vākiem ir cilvēki bez galvām.
Septembris - piedzīvojumu romāns. O, te es varētu izvēlēties kādu ceļojumu romānu, jo katrs ceļojums ir kā piedzīvojums.
Oktobris - grāmata par politiku. Mīlu savu ģimeni, jo viņi domā tik līdzīgi. Angļi teiktu: great minds think alike. Divreiz politika.
Novembris - 2019. gadā izdots dzejas krājums. Un es jau zinu, ko lasīšu!
Decembris - psiholoģijas grāmata (kas nav mājās). Jā, par psiholoģiju varu interesēties visu laiku, tas tiesa. 

Kā ir sācies janvāris? Lieliski, jo budisma pārzināšana nav mana spēcīgākā joma, tāpēc labprāt palasīšu un uzzināšu ko vairāk. Esmu izvēlējusies apjomā nelielu, bet interesantu e-grāmatu "A Brief Introduction to Buddhism", tā ka šīgada lasīšanas izaicinājums ir sācies lieliski un varēšu arī atskaitīties, jo jaunu būšu uzzinājusi.

Lai kādi būtu jūsu lasīšanas paradumi un izaicinājumi, lasiet un arī pārlasiet visu, kas vien interesē vai pēkšņi liekas uzmanības vērts! 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav