Lasīšanas izaicinājums 2019

Jau trešo gadu pēc kārtas gada pēdējā dienā īstenoju, iespējams, visgaidītāko notikumu - nākamā gada lasīšanas izaicinājuma uzdevumus. No šī nodoma neatkāpos arī 2018. gada nogalē, kad pēc svētku vakariņām ģimeni atkal iesaistīju savās tematiskajās aktivitātēs, proti, katram nācās uz lapiņas uzrakstīt četrus žanrus, autorus, grāmatu tematus vai jebko citu, kas būtu "lasāms". Tādējādi no 16 lapiņām pēc kārtas izlozēju neparastāku lasāmvielu 2019. gada piedzīvojumiem. Kas tad mani sagaida šajā gadā?

Janvāris - grāmata par kosmosu (Ooooo, temats, kas man ļoti patīk).

Februāris - izlasīt kāda Austrālijas autora darbu (hmmm, neesmu īpaši ar šīs valsts rakstniekiem pazīstama, tas tiesa).

Marts - burvju triku grāmata (Ak, es jau tagad vaidu!)

Aprīlis - izlasīt kādu Dienvidamerikas autora darbu (jā, patīk man šie reģionālie izaicinājumi, nenoliegšu).

Maijs - Āzijas teikas vai pasakas (Vīmandieniņ! Šos es tiešām brīvprātīgi nelasītu!).

Jūnijs - kāda grāmata par reliģijām/reliģiju grāmata (tralalā, šis tiešām būs izaicinājumiem bagāts gads!).

Jūlijs - Dilana Tomasa dzeja (cik jauki!).

Augusts - Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja darbs (te būs grūta izvēle).

Septembris - grāmata no Kazahstānas (Ko??? Tiešām???)

Oktobris - grāmata, kas iemāca jaunu prasmi (Vai tiešām būs jāmācās šūšana? Vai varbūt truškopība? Lielogu dzērveņu audzēšana? Help!).

Novembris - fanfiction darbs (Šai zīmītei bija piebilde "pls, neizvelc!").

Decembris - grāmata, kas izdota līdz 18. gadsimtam (Es pieņemu, ka man nebūs jāmeklē kāds oriģināls, kuram pieskarties ļauts tikai ar baltiem cimdiem.).

Tā nu gads sākās ar šī raksta iepazīšanu, lai izvēlētos kādu kosmosa tēmai veltītu grāmatu. Tiesa, par kosmosu lasīju arī pērnajā gadā, un par kosmosu man patīk interesēties pat tad, kad nav lasīšanas izaicinājumu, jo tā ir viena no aizraujošākajām zinātnes jomām. No šī Space.com rakstā minētajiem darbiem mani ieinteresēja trīs. Visiem trim darbiem Apple Books lietotnē bija iespēja izlasīt priekšskatījuma tekstus (lai slavētas e-grāmatas!), kas manā gadījumā izvēli sašaurināja līdz diviem darbiem. Kuru darbu (vai darbus) izvēlējos un kā sokas ar lasīšanu šobrīd gan vēl neatklāšu, taču viss raiti rit uz priekšu :)

Taču janvāra pirmajās sešās dienās esmu izlasījusi tieši sešas grāmatas - tiesa, no tām divas bija iesāktas pagājušajā mēnesī. Tomēr gada sākuma tendence liecina par to, ka mana grāmatatkarība nav mazinājusies. Nav taču sliktākā no atkarībām, vai ne?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Lasīt vairāk

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Lasīt vairāk

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu" (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...

Lasīt vairāk

Trolejbuss

Meklēt šajā emuārā