Pāriet uz galveno saturu

Izpurini Lieldienu pantiņu un saskaiti apēstās olas!


Nu lūk, ir klāt Pūpolsvētdiena, tāpēc ne viens vien šorīt savu saimi modināja ar pūpolu pērieniem un šim pantiņam līdzīgiem teicieniem:
Es nopēru bāleliņu
Ar baltiem pūpoliem
Lai aug mans bāleliņš
Kā apaļš pūpoliņš.
Jauki, vai ne? Tikai kurš gan 21. gadsimtā spēj atcerēties šos senos pantiņus un dīvainos ticējumus, piemēram, "Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē, tiek vaļā no miegainības"? Es nu nespēju gan, tāpēc atkal esmu priecīga, ka kolēģi Una un Dainis ar pārējo morālo atbalstu ir radījuši iepriekšējā Ziemassvētku pantiņu pavasara svētku versiju, kas Android iekārtu īpašniekiem atkal ir pieejama bez maksas šeit Google Play. Kas tad ir saglabājies, kas savādāks?


Izpurini pantiņu! Lieldienas galvenā doma nav mainījusies - izvēloties pantiņu, to var nosūtīt kā īsziņu vai e-pastu. Aplikācijā ir gan pantiņi, gan ticējumi, kurus var lasīt, šķirstot uz priekšu, taču jo jautrāka darbošanās sagaidāma tad, ja mobilo telefonu vai planšetdatoru pakratīsi un pantiņu vai ticējumu izvēlēsies pēc nejaušības principa. Ticējumi ir tik jautri, ka tos var lasīt un lasīt un nebeigt brīnīties, kā senči spēja izdomāt tik asprātīgas lietas, lai piedabūtu savu saimi un visu tautu būt tik čakliem ("Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus, - tie visu gadu nesvīst" - vai nu tā tiešām ir, bet vismaz i darbarūķis agri pamodies, i mājā ģenerāltīrīšana veikta pirms svētkiem.) Arī šīs Lieldienu aplikācijas vizuālajā noformējumā izmantotas mākslinieces Agijas Stakas ilustrācijas.

Laikam jāatzīstas, ka vēl vairāk par ticējumiem man patīk olu skaitītājs. Kad Una iedeva patestēt aplikāciju un pārlasīt ticējumus, "uzsēdos uz" ticējuma, kurā minēts, ka neveiksme varot piemeklēt to, kurš pa Lieldienām apēdot nepāra skaitu olu. Uzreiz atskanēja mans skaļais bļāviens "Una, mums jāuztaisa olu skaitītājs!!!" Dzirdīgas ausis trakas idejas saklausa un noved līdz pilnībai jeb iespējai ikvienam saskaitīt 998 apēstas olas (vari veikt visas savas saimes apēsto Lieldienu olu uzskaiti). Lai skaitīšana veiktos raitāk, zem katras "apēstās" olas ir kāds uzmundrinošs teiciens vai interesants fakts par olām (vistu, strausu, paipalu). Tiesa gan, ar olu ēšanu arī nevajag aizrauties un šī skaitīšana vairāk ir jāuztver kā spēles elements.

Šodien ir Pūpolsvētdiena, tāpēc rakstu nobeigšu ar ticējumu nr.55, kas vēsta: "Pūpolsvētdienā kurināšanai nedrīkst nest apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūskas." Tā, lūk, dodies pie darba un tēs taisnas pagales!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav