Pāriet uz galveno saturu

Izpurini pantiņu - dabūsi mantiņu!

Ir drudžainās dienas pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada sasvīduši kondicionētās telpās, meklējot dāvanu radiem un draugiem un kādu nieciņu kolēģiem vai vienkārši kādam, kas ir jāapsveic pienākuma pēc. Un tūlīt, tūlīt būs tās saspringtās stundas, kad ne tikai būs jāsteidz dāvanas saiņot, pīle šmorēt un pīrāgi cept, bet jādomā par dzejolīšiem, ko noskaitīt pie eglītes, pašam dāvanu saņemot, vai jāmēģina atcerēties kas piemērots, ko nosūtīt īsziņā draugam. Atpazīsti situāciju? Šis gads solās būt krietni labāks!

Es joprojām piederu old school ļaudīm, kuriem patīk ar roku rakstīti pantiņi un personalizētas kartītes. Taču nekautrēšos atzīties, ka arī mani reizēm ir iepriecinājuši draugu sūtītie asprātīgo svētku SMS tekstiņi, un nereti esmu vēlējusies tos saglabāt, lai izmantotu citreiz. Tāpat arī atzīstu, ka pantiņu meklēšana kā tāda paņem krietni daudz laika.

Tad nu tā: šķiet, ka ir kāds risinājums, kas ļaus apvienot gan manu vēlmi pēc konkrētam draugam sūtīta pantiņa ar iespēju vēl pierakstīt kādu sentenci vai vismaz smailiju pielikt ar krietnu laika ekonomiju un nelieliem fiziskiem vingrinājumiem. Šīs dienas lielā un labā ziņa bija šāda: Android ierīču (telefonu, planšetdatoru) īpašniekiem ir iespēja lietojumprogrammu veikalā Google Play iegūt manu kolēģu Unas un Daiņa garabērnu, kas tapa, Kristīnes skubināts un mūs visu apčubināts, un kura kristītais vārds nu ir Izpurini pantiņu!

Šī aplikācija, kas ir bez maksas, ir balstīta uz Apgāda Zvaigzne ABC izdotajām Ziemassvētku dzejoļu, tautasdziesmu, vēlējumu grāmatiņām. Aplikācijas noformējumam ir izmantoti mākslinieces Agijas Stakas zīmējumi, kas rada senatnīgu un mīlīgu svētku sajūtu. Aplikācija ir pavisam vienkārša. Izvēloties sadaļu "Pantiņu", ikviens lietotājs var gan lasīt (šķirstīt) pantiņus, lai atrastu vispiemērotāko savam apsveicamajam (aplikācijā ir iekļauti vairāk nekā simts dzejolīši, teicieni, vēlējumi), gan arī izvēlēties pantiņu pēc nejaušības principa. Viss, kas ir jādara, ir ierīces pakratīšana! Pakrati un lasi! Hmmm, nav gana labs pantiņš? Tad krati vēlreiz! Un vēlreiz, līdz atrodi vislabāko. Kad sveicienu esi izvēlējies, to vari nosūtīt gan kā īsziņu (ja vēlies, vari vēl ko pierakstīt klāt), gan kā e-pasta ziņu. Lūk, nekā sarežģīta!
Lai visiem priecīgi svētki un un jautra apsveikumu purināšana!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.