Pāriet uz galveno saturu

Izpurini pantiņu - dabūsi mantiņu!

Ir drudžainās dienas pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada sasvīduši kondicionētās telpās, meklējot dāvanu radiem un draugiem un kādu nieciņu kolēģiem vai vienkārši kādam, kas ir jāapsveic pienākuma pēc. Un tūlīt, tūlīt būs tās saspringtās stundas, kad ne tikai būs jāsteidz dāvanas saiņot, pīle šmorēt un pīrāgi cept, bet jādomā par dzejolīšiem, ko noskaitīt pie eglītes, pašam dāvanu saņemot, vai jāmēģina atcerēties kas piemērots, ko nosūtīt īsziņā draugam. Atpazīsti situāciju? Šis gads solās būt krietni labāks!

Es joprojām piederu old school ļaudīm, kuriem patīk ar roku rakstīti pantiņi un personalizētas kartītes. Taču nekautrēšos atzīties, ka arī mani reizēm ir iepriecinājuši draugu sūtītie asprātīgo svētku SMS tekstiņi, un nereti esmu vēlējusies tos saglabāt, lai izmantotu citreiz. Tāpat arī atzīstu, ka pantiņu meklēšana kā tāda paņem krietni daudz laika.

Tad nu tā: šķiet, ka ir kāds risinājums, kas ļaus apvienot gan manu vēlmi pēc konkrētam draugam sūtīta pantiņa ar iespēju vēl pierakstīt kādu sentenci vai vismaz smailiju pielikt ar krietnu laika ekonomiju un nelieliem fiziskiem vingrinājumiem. Šīs dienas lielā un labā ziņa bija šāda: Android ierīču (telefonu, planšetdatoru) īpašniekiem ir iespēja lietojumprogrammu veikalā Google Play iegūt manu kolēģu Unas un Daiņa garabērnu, kas tapa, Kristīnes skubināts un mūs visu apčubināts, un kura kristītais vārds nu ir Izpurini pantiņu!

Šī aplikācija, kas ir bez maksas, ir balstīta uz Apgāda Zvaigzne ABC izdotajām Ziemassvētku dzejoļu, tautasdziesmu, vēlējumu grāmatiņām. Aplikācijas noformējumam ir izmantoti mākslinieces Agijas Stakas zīmējumi, kas rada senatnīgu un mīlīgu svētku sajūtu. Aplikācija ir pavisam vienkārša. Izvēloties sadaļu "Pantiņu", ikviens lietotājs var gan lasīt (šķirstīt) pantiņus, lai atrastu vispiemērotāko savam apsveicamajam (aplikācijā ir iekļauti vairāk nekā simts dzejolīši, teicieni, vēlējumi), gan arī izvēlēties pantiņu pēc nejaušības principa. Viss, kas ir jādara, ir ierīces pakratīšana! Pakrati un lasi! Hmmm, nav gana labs pantiņš? Tad krati vēlreiz! Un vēlreiz, līdz atrodi vislabāko. Kad sveicienu esi izvēlējies, to vari nosūtīt gan kā īsziņu (ja vēlies, vari vēl ko pierakstīt klāt), gan kā e-pasta ziņu. Lūk, nekā sarežģīta!
Lai visiem priecīgi svētki un un jautra apsveikumu purināšana!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav