Trolejbuss

Dzelzs esot jākaļ, kamēr tā ir karsta. Uz vispārējā datorikas, programmēšanas un robotikas viļņa ar nepilna mēneša starplaiku latviešu valodā ir izdotas divas jaunas, krāsainas, mūsdienīgas un bērniem piemērotas grāmatas, kas mudina pievērsties programmēšanai. Tiesa, abas ir gana atšķirīgas. Esmu jau apskatījusi Kerolas Vordermanes sarakstīto grāmatu "Programmēšana skolēniem. Tas ir tik vienkārši!", kas izdota Apgādā Zvaigzne ABC un paredzēta 7-11 gadus veciem sākumskolēniem, kas vēlas soli pa solim iepazīties ar programmēšanas valodu Scratch vai Python . Savukār somu autores Lindas Liukasas grāmatas "Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi" , kuru izdevusi biedrība bērniem "Droši un koši", atvēršanas svētkos biju klāt, un pēc šī pasākuma radās arī garāks pārdomu raksts, kas publicēts Kursors.lv . Savukārt tagad tieši par pašu grāmatu "Sveika, Rūbij!".

Programmēšana, datorika un robotika ir daži no pēdējo gadu "karstākajiem" vārdiem, ja runa ir par skolēniem un mācību vielu. Pēc pašreizējā pamatizglītības standarta tāds priekšmets kā informātika ir jāapgūst pamatskolas 5., 6. un 7. klasē . Redzot, cik strauji tehnoloģijas ir ienākušas mūsu visu ikdienas dzīvē 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, kā arī vērojot bērnu interesi par to, kas tad "lācītim" - datoram, planšetei, viedtālrunim, virtuālās realitātes brillēm vai jebkurai citai iekārtai - ir "vēderā" un kā tiek veidotas dažādās spēlītes, lietojumprogrammas un citi nebūt ne zilie "brīnumi", pamatots ir jautājums: kāpēc gan ar tehnoloģiju pasauli bērnus neiepazīstināt jau skolas pirmajos gados? Iespējams, ka pavisam tuvā nākotnē datorika būs obligāts mācību priekšmets jau sākumskolā, taču pavisam noteikti ir zināms tas, ka ikviens skolēns var patstāvīgi sākt apgūt programmēšanas pamatus, izmantojot nesen latviski izdoto grāmatu "Programm...

Ik pa laikam uzrodas tādas grāmatas, kuras ir neiespējami nolikt nost, kamēr nav izlasīta pēdējā lappuse. Franču rakstnieka un Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja (2014. gadā) Patrika Modiano darbs "Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē" ir tieši šāda grāmata (pieejama gan drukātā, gan e-formātā). Salīdzinoši nelielais darbs, kas sarakstīts 2014. gadā, patiks visiem, kurus saista valodas plūdums, līdz galama neizteikti minējumi, noslēpumi, vārdos neaprakstāma skumju un vientulības gūzma, kas šķiet pārņemam ne tikai darba varoņus, bet arī pašu autoru. Darbs, kas patiks literatūras gardēžiem, Džeroma D. Selindžera un Marsela Prusta cienītājiem.

Kad cilvēks ir noslimojies un prāts ir pavisam bēdīgs, tad roka pati sniedzas pēc kādas vieglākas literatūras, un tā nu es biju nosolījusies, ka veselības uzlabošanas nolūkiem brīvdienās izlasīšu bērnu grāmatu "Mūmamma un Vārna" , kuras autori ir Juja un Tūmass Vīslanderi. Starp citu, Mūmammas sērijā ir iznākuši jau vairāki darbiņi, taču šī ir pirmā, kas pieejama arī kā e-grāmata, un tieši šajā formātā to arī lasīju. Lasīju un skaļi smējos, un tas vien liecina par to, ka grāmata sniedza visu, ko no tās gaidīju.

Dažas no manām 2015. gadā  lasītajām grāmatām Šobrīd, kad šajā emuārā publicēts raksts par lasīšanu un informācijpratību, esmu Londonā ceļā uz Bett Show 2016 - gadskārtējo nozīmīgo izglītības un tehnoloģiju izstādi. Izstāde ir būtisks atskaites punkts ikvienam, kura ikdiena ir saistīta ar abām minētajām sfērām, jo šeit vienkopus ir iespējams redzēt aktuālās tendences, šķietami utopiskus sapņus un pavisam praktiskus risinājumus. Laikā, kad nereti dzirdami apgalvojumi, ka Latvijas izglītības sistēmu "glābt" varētu straujāka tehnoloģiju ienākšana ikdienas mācību vidē, es tomēr vēlētos uzsvērt dažu nemainīgu pamatvērtību nozīmi. Pagājušā gada nogalē, atsaucoties žurnāla "Skolas Vārds" aicinājumam, dalījos pārdomās par lasīšanu un informācijpratību 21. gadsimtā, tāpēc šeit rakstītais ir balstīts uz žurnāla abonementiem pieejamo 7. janvārī publicēto rakstu.

Kāds stends Katru gadu oktobrī Frankfurtē notiekošā grāmatu izstāde ir uzskatāma par lielāko šajā nozarē iesaistīto darbinieku – autoru, mākslinieku, aģentu, izdevēju, papīra ražotāju, piegādātāju un citu speciālistu – burziņa vietu. Tūkstošiem dalībnieku iekārto atsevišķu izdevniecību stendus vai stūrīšus valsti reprezentējošajā stendā, un tūkstošiem citu steidzas būt pirmie cīņā par labākajiem oriģināldarbiem, izdevīgākajiem nosacījumiem vai karstākajiem jaunumiem. Teju vai nedēļas garumā par grāmatniekiem var teikt: ja tevis (=tavas darbavietas) nav Frankfurtē, tad tevis nav vispār. Skarbi, bet patiesi. Šis bija mans devītais Frankfurtes grāmatu izstādes gads, kad Zvaigzne ABC sastāvā iejuku apmeklētāju pūļos, lai savām acīm redzētu tās tendences, kuras nojaušamas arī no plašsaziņas līdzekļiem. Dalīšos ar dažām atziņām par redzēto vairāk gan e-grāmatu un tehnoloģiju jomā.

Mēģināšu izteikt kādu sasodīti ķecerīgu domu, riskējot saņemt sašutumu šalti. Manuprāt, mēs visi ikdienā esam lieliski aktieri tajā izrādē, ko sauc par "Dzīvi", pielāgojot lomu maskas dažādām situācijām. Gādīgs māmiķītis no rīta sagatavos siermaizes uz skolu steidzošajiem bērniem, ielies kaķim svaigu ūdeni un vēl pārjautās bērniem ašpadsmit reizes, vai tikai pusdiennauda arī ir paņemta līdzi. Pieklājīgi pavirzīsimies pārbāztajā trolejbusā prom no uzmācīgi spiedošā tēvaiņa, nesakot ne zilbes un pat neveltot "es-tevi-spētu-nogalināt" acu skatu, jo sabiedrībā taču publiskas scēnas netaisām, vai ne? Sadauzot elkoni pret kolēģu atvērtajām durvīm vārgi pasmaidīsim, jo paši taču neredzējām tās durvis, kas skrēja pretī , un vakarā vēl nogurumu velkot kā smagu līķi gatavosim vakariņas un mēģināsim sadzirdēt, kas dienā atgadījies ģimenei. Cenšamies būt stipri, uzmundrinoši, smaidīgi, jauki, iejūtīgi, laipni, izpalīdzīgi, darbīgi un kādi tik vēl nē. Jo pateikt "nē...