Kad cilvēks ir noslimojies un prāts ir pavisam bēdīgs, tad roka pati sniedzas pēc kādas vieglākas literatūras, un tā nu es biju nosolījusies, ka veselības uzlabošanas nolūkiem brīvdienās izlasīšu bērnu grāmatu "Mūmamma un Vārna", kuras autori ir Juja un Tūmass Vīslanderi. Starp citu, Mūmammas sērijā ir iznākuši jau vairāki darbiņi, taču šī ir pirmā, kas pieejama arī kā e-grāmata, un tieši šajā formātā to arī lasīju. Lasīju un skaļi smējos, un tas vien liecina par to, ka grāmata sniedza visu, ko no tās gaidīju.
Vīslanderu grāmatu sērija par Mūmammu noteikti ir iedrindojama to darbu kategorijā, kurus apzīmē kā lasāmvielu ikvienam no 0 līdz 99 gadiem. Piekritīšu. Šo grāmatu var lasīt pirmsskolēni kā vienkāršu asprātīgu vēstījumu par dzīvi lauku sētā, kuras centrālais personāžs ir bezgala labsirdīga un mazliet neparasta govs. Taču tā ir arī grāmata, kas iepriecinās ikdienas dzīvē skrienošos pieaugušos, kuriem patīk ironija un ekscentriskums.
"Mūmamma un Vārna" Zviedrijā jau pazīstama 25 gadus, tāpēc vēl jo jaukāk šķiet tas, ka ir trāpīgas bērnu grāmatas, kas valodas un attēloto notikumu ziņā ir kā vien 25 dienas vecas. Šajā grāmatā apkopoti 12 stāstiņi, kuros Mūmamma mācās gan braukt ar velosipēdu, gan nirt, gan arī dodas makšķerēt, gan piereģistrējas pilsētas bibliotēkā kā lasītāja. Sirsnīgi, mīļi, jauki, bez moralizēšanas un bezgalgariem pārspriedumiem.
Interesantākais vai smieklīgākais stāstiņš? Katrā ir kāda pērle, ko varētu citēt! Zivis, kas tiek barotas ar bulciņām, dejošana skaņuplašu veikalā, Mūmamma, kas dejo baletkurpītēs kūtī, govju koris un sekojošais jampadracis Svētās Lūcijas dienā, Vārnas stāsti par džungļiem un kartupeļu frī un abu draudzeņu pārdomas par to, ka "pelēkā ir vispelēkākā no krāsām" ir tikai daži no spilgtākajiem grāmatas fragmentiem.
Intrigai pavisam mazs fragments no "Mūmamma un Vārna", protams, par lasīšanu.
- Govs bibliotēkā! - iesaucās Vārna. - Man spārni vēzējas paši no sevis.
- Bet, paklau, - Mūmamma teica, - šodien bibliotēkā ienāca zemnieks ar soliņu, ko viņš bija uztaisījis, - ar caurumu astei. Vai tas nav laipni?
- Viņš taču nav īsti gudrs!? Laikam jau ir tādi zemnieki, kam nav vairāk prāta kā viņu govīm!
- Viņš uzskata, ka tad, kad esmu bijusi bibliotēkā, es dodu daudz vairāk piena, - Mūmamma stāstīja. - Tieši tāpēc. (49. lpp.)
Tad nu lasīsim, lai būtu daudz vairāk prieka!
Komentāri
Ierakstīt komentāru