Pāriet uz galveno saturu

Kā neapmaldīties vientulības un pagātnes amnēzijā

Ik pa laikam uzrodas tādas grāmatas, kuras ir neiespējami nolikt nost, kamēr nav izlasīta pēdējā lappuse. Franču rakstnieka un Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja (2014. gadā) Patrika Modiano darbs "Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē" ir tieši šāda grāmata (pieejama gan drukātā, gan e-formātā). Salīdzinoši nelielais darbs, kas sarakstīts 2014. gadā, patiks visiem, kurus saista valodas plūdums, līdz galama neizteikti minējumi, noslēpumi, vārdos neaprakstāma skumju un vientulības gūzma, kas šķiet pārņemam ne tikai darba varoņus, bet arī pašu autoru. Darbs, kas patiks literatūras gardēžiem, Džeroma D. Selindžera un Marsela Prusta cienītājiem.


Patrika Modiano (dzimis 1945. gadā) vārds droši vien lielākajai daļai lasītāju nav tas pirmais, kas nāktu prātā, ja jānosauc kāds franču rakstnieka vārds. Jāatzīst, ka pat literatūrkritiķiem Modiano piešķirtā Nobela prēmija literatūrā nāca kā pārsteigums, jo viņa darbi, lai gan kritiķu atzinīgi novērtēti, pārsvarā atradušies franciski lasošo grāmatplauktos. Modiano "Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē" ir lielisks veids, lai sāktu iepazīties ar rakstnieka daiļradi arī latviešu valodā, jo darbs atsevišķās detaļās savijas ar paša autora dzīvesstāstu, kas, starp citu, bieži tiek minēts kā pēckara autoru paaudzi vienojošs elements. 

Patriks Modiano romānu sāk ar sava slavenā spalvasbrāļa Stendāla teikto: "Nevaru sniegt reālus faktus, spēju dāvāt tikai to atspulgu", un šie vārdi arī lieliski izsaka visa darba noskaņu. Grāmatas galvenais varonis ir rakstnieks Žans Daragans, kurš vada ļoti noslēgtu, vientulīgu un dzīves amnēzijas pārņemtu ikdienu. Viņš apzināti ir centies aizmirst pagātni, izslēgt no apziņas cilvēkus, kurus nevēlas ielaist ikdienas domās. Viss šķiet ritam Daragana iecerēto gaitu, ja vien nebūtu kāds mistisks telefonzvans no svešinieka Žila Otolini, ja vien nebūtu Otolini draudzenes Šantālas Gripē mājieni par lietām, vietām un cilvēkiem, kas ielaužas Daragana mākslīgās amnēzijas vadītajā pasaulē.  Annija Astrāna, Rožē Vensāns un citi gluži kā rēgi sāk skrāpēties aizvērtajās skapju durvīs, kur gadiem ir atradušies. Rakstnieks Daragans pats atzīst, ka "viņš pārāk baidījās, ka iekritīs melnajā caurumā", ja atļausies atcerēties un izzināt visu, kas norisinājies vairākas desmitgades senajos notikumos. Tiesa, Patrika Modiano darbs nav jālasa kā tradicionāls detektīvs, jo tas nemaz tāds nav. Autors visas pagātnes plaisas un traipus, un noslēpumus ir ietērpis minējumos un emocionāli spēcīgu noskaņu radīšanā. Drēgnums, tumsa, bailes, pamestas ēkas, nezināmas vietas un uzstājīga vientulība ir rakstnieka Žana Daragana ikdienas sabiedrotie, ko rakstnieks Patriks Modiano kā sarežģītas puzles gabaliņus liek salikt katram lasītājam.

Patrika Modiano darbs "Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē" rada to "vēl kādu kumosiņu" sajūtu, kas rodas, apēdot bezgalgardu bezē cepumiņu. Modiano ieved lasītāju Daragana dzīvē, dod smalku mājienu, taču tikpat pēkšņi to aprauj, atstājot mūs neziņā. Iespējams, pēc vairākām lappusēm mēs tiksim vadīti tālāk. Iespējams, ka mums tikai šķitīs, ka notikumi turpinās. Iespējams, ka mums liksies, ka tieši tā visam arī jānotiek vai tas jau ir bijis. Ar Daraganu. Ar Modiano. Ar mums pašiem. Jo visi stāsti taču ir kolektīvi, un kur nu vēl pateicīgāku sižetu kā 20. gadsimta vidu, lai iesaistītu lasītāju Daragana noslēpumu un brīvprātīgās amnēzijas tīklos. 

Pagātni nav iespējams aizmirst. Taču tai var būt vairāki tulkojumi. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.