Pāriet uz galveno saturu

Vai balta blūze nozīmē "eksāmens nokārtots"?

Šim ierakstam briedu ilgāku laiku - sāku rakstīt, pārtraucu, gribēju dzēst, līdz tomēr saņēmos uzlikt punktu uz i. Iedrošināja arī sarunas ar draugiem un kolēģiem (tostarp arī skolotājiem), kuriem ir līdzīgs viedoklis, lai gan temats ir sāpīgs - maija ieskaites un eksāmeni.
Liriska atkāpe.
Vidusskolā un universitātē, eksāmenus un ieskaites kārtojot, man bija ieradums vienmēr ņemt līdzi mīļāko šokolādi - "Rigondu", jo nekad nevarēju zināt, cik ašpadsmitās stundas nāksies nīkt un stresot aiz durvīm. Vilku zilu kostīmu ar palielām kabatām, jo tajās varēju iebāzt teju vai visus 100 gramus šī našķa. To es atcerejos pagājušajā otrdienā, kad mana astotklasniece paziņoja, ka skolā jākārto "pārcelšanas eksāmeni" un jāvelk "svētku tērps". Ko??? Manas acis izbrīnā izsprāga kā vismilzīgākās olīves, dzirdot šos vārdus, jo kaut kā nebija gadījies piefiksēt, ka 8. klasei maija vidū ir jātēlo ģenerālmēģinājums nākamgada eksāmeniem. Tomēr, ja patin filmu uz atpakaļu, tad priekšvēstneši bija manāmi gan. Bet par visu pēc kārtas...

Es uzskatu, ka man ir "normāli" bērni, kas mācās labā Rīgas skolā, kurā ir samērā maza kadru rotācija un vismaz ārēji šķietama cenšanās ievērot disciplīnu un risināt konfliktus. Publiski ir dzirdamas slavinošas runas absolventu labajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos. Jauki, par ko tad man satraukties?

Par to pašu vien satraucos - par skolēnu apzinātu sagatavošanu CE, par vielas malšanu, vārdsakot, par ārējās spozmes kaldināšanu, jo, manuprāt, šajā brīdī skaidri ir redzams, cik ļoti skola vēlas reprezentablus % rādītājus, bet cik maz patiesībā domā par pašu skolēnu.

Jau marta beigās saņēmām informāciju par gaidāmo pārbaudes darbu maijā, kura mērķis tā arī visa cita starpā ir rakstīts "sagatavot skolēnus valsts pārbaudes darbam matemātikā". Nodomāju, ka tas taču nekas slikts nevar būt, ja skolotāji dod skolēniem iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus, lai iepazīstinātu gan ar eksāmena struktūru, gan uzdevumu veidiem. Jebkurš no ielas taču arī var iepazīties ar šiem darbiem. Nu ko, šajā gadījumā tas viss ir daudz nopietnāk - pavadvēstulē bija informācija gan par ieskaites ilgumu un starpbrīdi, gan pildspalvas krāsu. Dresūra pamatīga. Tikai viena bēda - šie astotklasnieki visu par instruktāžu līdz nākamajam gadam būs aizmirsuši. Tad parādījās ieraksti ne tikai par "pārcelšanas eksāmenu matemātikā", bet arī par pārbaudījumu vēsturē un angļu valodā. Latviešu valoda šo eksekūcijas priekšmetu starpā nebija.

Ar ko mācību gada noslēguma pārbaudes darbs atšķiras no "pārcelšanas eksāmena"? Kāpēc skolotāji nevar rīkoties kā citgad - sagatavot dažādus uzdevumus par visa mācību gada vielu un tos vērtēt kā noslēguma ieskaites darbu? Vai papildu stresa radīšana ar vārdiem "pārcelšanas eksāmens" ietilpst kādā "sagatavošanas programmā", kas zināma vien skolotājiem? Un vēl - vai tad skolotāji visa gada garumā šos skolēnus nemaz nav mācījuši, diagnosticējuši un citādi "uzraudzījuši", lai prastu pateikt, kur tad ir vājās zināšanu vietas?

Taču visa stāsta nagla ir prasība ierasties "svētku tērpā". Es saprotu, ka tām klasēm, kurām patiešām ir valsts obligāti noteiktie pārbaudes darbi - valsts ieskaites un eksāmeni - šī prasība ir loģiska. To var interpretēt kā vēlmi pārbaudījumu kārtotājus "atšķirt" no parastajiem skolēniem vai radīt viņiem atbilstošu (atkal stresainu) noskaņojumu. Taču kā astotās klases skolēnam "svētku tērps" var ietekmēt skolas noteiktā "pārcelšanas eksāmena" rezultātu, piemēram, vēsturē?

Kad savas pārdomas par šo jautājumu izteicu tviterī, tad saņēmu arī atbildes (tiesa, tās bija mazākumā), ka svētku tērps esot normāla prasība,  nepieciešams, jo mācot attieksmi, parādot prasmes un zināšanas. Hei! Vai šo domu teicēji patiešām redz kādu sakarību starp balta blūze = zināšanas??? Un es vēlreiz atgādinu, ka šeit iet runa par skolas noteiktu "pārcelšanas eksāmenu", nevis 9. klases vai 12. klases centralizētajiem eksāmeniem! Ja es uzvelku baltu blūzi, vai es automātiski atceros Romas impērijas sabrukšanas cēloni, termodinamikas likumu un pieturzīmju likšanu saliktā pakārtotā teikumā? Vai mans mīļais dzeltenais T-krekls automātiski nozīmē, ka es nespēju koncentrēties, man ir negatīva attieksme pret 3. uzdevumu un es vairs nespēju saskatīt kopsakarības starp iedzīvotāju skaita palielināšanos un megapoļu rašanos Ķīnā? 

Es klusībā priecājos, ka mans bērns šos ģenerālmēģinājumus uztvēra ar zināmu pofigistik aprouč nostāju - sak', ja jātēlo, tad jātēlo, ne jau pirmā reize, kad kaut kas tāds tiek prasīts. Pie melnajām džinsām tika uzvilkts balts T-krekls un balta jaka. Un tā esot darījusi lielākā daļa klasesbiedru.

Esmu 100 % pārliecināta, ka, ja skolotāji no sirds dara savu darbu un visu laiku apzinīgi māca savu priekšmetu, tad skolēniem nav nepieciešami ģenerālmēģinājumi eksāmeniem. Ir mācību gada noslēguma ieskaites, katram skolotājam ir dota iespēja izzināt katra skolēna stiprās un vājās zināšanu vietas visa mācību gada laikā. Pārbaudes darbi jebkādā to formā paši par sevi rada stresu. Vai tiešām tas ir nepieciešams jau tā bardacīgajā maijā, kad mācību darbs vispār ir pusparalizēts?

P.S. Jā, arī man ir kāda prasība. Es vēlētos, lai skolotāji izrāda cieņu, piemēram, 1. septembra svinīgajam pasākumam un uz to ierodas svētku tērpā, nevis īsā vasaras pludmales kleitiņā ar šaurām lencītēm. Vai uz vecāku sapulci ar tik īsu krekliņu, ka vēders ir pliks. Dress code ir jāievēro abām pusēm, vai ne? Tie ir gadījumi, kurus es pati esmu redzējusi, tāpēc nesaku no operas "viena tante teica". Punkts.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav