Pāriet uz galveno saturu

Trešais brauciens uz Stokholmu un kārtējā sajūsma

Stokholma kādā pelēkā dienā
Mūžvecais teiciens "Nekad nesaki nekad" man ir vairāk nekā atspēlējies, jo simtiem reižu esmu teikusi, ka "nekad nebraukšu ar kuģi", bet nu jau labprātīgi piespiedu kārtā (jo pirmie divi braucieni bija dāvanas, bet trešais notika, pateicoties Andra laimīgajai rokai un iegūtajai dāvanu kartei loterijā) Stokholmā ir būts trešo reizi. Šķiet, ka pilsētu jau pārzinu gluži kā pusvietējais, taču šeit var atgriezties vēl un vēl, jo ikreiz ir ko skatīt. Kad gatavojāmies trešajam braucienam, bija skaidrs, ka jānokļūst tikai nesen, 2013. gada maijā, atvērtajā ABBA the Museum un Nordic Museum, kas atrodas diezgan tuvu. Ja skaties šķībi uz ideju apmeklēt muzejus, iesaku tomēr vēlreiz pārdomāt, jo ne kurā katrā muzejā ir sajūta kā lielā burziņā. 


Pie ABBAs muzeja
Lai cik tas dīvaini nešķistu, man (joprojām) patīk ABBA mūzika, tāpēc jo īpaši priecājos, uzzinot, ka Stokholmas pašā centrā maijā ir atvērts šīs slavenās zviedru grupas muzejs. Kā rakstīts muzeja mājaslapā, tad muzejs ir iecerēts kā vieta, kurā uzzināt visu no A līdz Z par ABBAs rašanos, pirmajiem gadiem un ceļu uz karjeras virsotnēm, šķiršanos, kā arī katra dalībnieka pašreizējām gaitām. Uzmanību! 1) ABBAs muzejā var norēķināties tikai ar maksājumu kartēm; 2) muzeja ieejas biļetes iespējams iegādāties iepriekš; 3) izvēloties biļetes, ir jānorāda laiks, cikos vēlēsies apmeklēt muzeju, jo šādi notiek izvairīšanās no rindām un drūzmēšanās pie ekspozīcijām. Mēs biļetes pirkām iepriekš internetā, diviem pieaugušajiem tās maksā 390 kronas jeb 32 latus (turklāt te netiek iekasēts uzcenojums par e-biļetēm). No prāmju piestātnes līdz ABBAs muzejam raitā solī var aiziet 40 minūšu laikā, ja nevēlies braukt ar autobusu.

ABBAs instrumenti
Un ekspozīcijas ir veidotas tā, lai 21. gadsimta muzeja apmeklētājiem nebūtu jāgarlaikojas, lasot vienus vienīgus garus traktātus un anotācijas par notikumiem, no kuriem liela daļa apmeklētāju neko nezina un kas pēc būtības vien ir sauss faktu uzskaitījums. Jā, mūsu apmeklējuma laikā ABBAs muzejā redzējām ļoti daudz gados jaunu cilvēku. Protams, ka var arī izlasīt informāciju, taču lielākā izstādes daļa ir veidota interaktīva. 

Mūzikas un gaismas saspēle
ABBAs muzejā
Pašai par pārsteigumu, nemaz tik ļoti pierunājama uz ampelēšanos un visa iemēģināšanu nebiju. Uzreiz jāsaka, ka liela daļa no aktivitātēm, kas veiktas interaktīvajos stendos, 30 dienas tiek saglabātas muzeja mājaslapā šeit, un tās, ievadot savas biļetes numuru, vari arī pēc tam saglabāt savā datorā mūžīgai piemiņai. Sākot no dziesmas remiksēšanas un viktorīnas un beidzot ar dziedāšanu kopā ar halogrammu ABBU - lūk, tādas ir piedāvātās izklaides. Dziedi, lēkā, priecājies, jo šāda ir muzeja iecere! 

ABBAs muzejs ir vienās telpās ar Swedish Music Hall of Fame. Patiesību sakot, viena ekspozīcija teju vai nemanāmi pāriet nākamajā. Šī tiešām ir slavas zāle zviedru mūzikai, tās tradīcijām, jo pa desmitgadēm sadalītajos nodalījumos ikviens interesents var noklausīties/izvēlēties fragmentus no katra gada populārākajām dziesmām. Sākot no 20.gs. 40. gadu gana patriotiskajām akordeona skaņām un 50. gadu Elvisa Preslija ietekmē dzimušajiem rokenrola ritmiem līdz pat skolas laiku disenītēs dejotajām un dungotajām Roxete un Ace of Base dziesmām. Te nu vieta nelielai atkāpei. Staigājot un priecājoties par šo muzeju un visām tā ekspozīcijām, domāju, kāpēc gan mums Latvijā nav savs Mūzikas vēstures muzejs, jo arī mēs varētu ne mazo naudu iekasēt, lai pasaulei parādītu dziedošos latviešus no Dziesmu svētku jampadračiem, Paula, Eolikas, Jumpravas, Zodiaka ēras līdz pat nerimstošajai Prāta Vētras slavai un jaunajiem uzlecošajiem. Eh, kā mums arī šāds muzejs noderētu, kur nodoties mūzikai un dzīves svinēšanai!

Nordic Museum ieeja
Iegādājušies vēl vienu ABBAs CD, varam doties uz netālu esošo Nordic Museum, kura ļoti plašajās telpās var aplūkot Zviedrijas vēsturi no 1600. gada līdz pat mūsdienām. Šajā muzejā ieejas biļetes maksāja 100 kronas, tātad diviem pieaugušajiem apmēram 16 lati. No galda piederumiem, sadzīves priekšmetiem, naudas zīmēm līdz apģērbiem, ēdieniem un mājokļu iekārtojumam - te ir teju vai viss, lai iztēlotos, kā katrā laikmetā dzīvojuši zviedri. Ir padomāts par to, lai apmeklētāji visu varētu baudīt nesteidzīgi, jo katrā stāvā ir iespējams paņemt saliekamos krēslus, lai pie sev interesējošajiem eksponātiem varētu sēdēt un visu vērot nesteidzīgi. Mums jo īpaši patika filmiņa, kurā tika demonstrēts, kā tad 20. gadsimta sākumā zviedru saimniece un saimniekpaps tuntuļojās goda drānās: kārtu kārtām, kreklu virs krekla, svārku virs svārka, līdz viss izskatās glauni un cienījami. 

   
Tā dzīvoja zviedri   Uzkodīsim?

Zviedru mode gadsimtu gaitā
Šajā muzejā atsevišķa izstāde veltīta arī matiem un visam, kas ar mūsu galvas rotu ir saistīts: frizieru darba instrumentiem, šampūniem (interesanti bija uzzināt, ka šampūns Timotei, ko var iegādāties arī pie mums, pagājušā gadsimta beigās krita nežēlastībā, jo izplatījās baumas, ka no šī šampūna mati paliekot zaļā krāsā), dažādiem populāriem matu griezumiem; te arī informācija par blaugznām un utīm. Nu ko, tagad vismaz es zinu, kā man izskatītos sarkani mati, jo atsevišķā parūku pielaikošanas telpā daža laba dāma droši vien varētu pavadīt ne stundu vien.

Sešas stundas Stokholmā, divi muzeji, daudz pozitīvu emociju - tāda atkal ir trešā brauciena bilance. Stokholmā ir vēl vietas, kuras vēlos redzēt, tāpēc vairs nesaku "nekad" :)

Par to, ko redzējām Stokholmā pirmajās sešās stundās, var izlasīt šeit.
Ja vēlies vēl vairāk iedvesmas, plānojot ceļojumu uz Stokholmu, šeit ir jauki BBC Travel bilžuki.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav