Pāriet uz galveno saturu

Izpurini pantiņu - dabūsi mantiņu!

Ir drudžainās dienas pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada sasvīduši kondicionētās telpās, meklējot dāvanu radiem un draugiem un kādu nieciņu kolēģiem vai vienkārši kādam, kas ir jāapsveic pienākuma pēc. Un tūlīt, tūlīt būs tās saspringtās stundas, kad ne tikai būs jāsteidz dāvanas saiņot, pīle šmorēt un pīrāgi cept, bet jādomā par dzejolīšiem, ko noskaitīt pie eglītes, pašam dāvanu saņemot, vai jāmēģina atcerēties kas piemērots, ko nosūtīt īsziņā draugam. Atpazīsti situāciju? Šis gads solās būt krietni labāks!

Es joprojām piederu old school ļaudīm, kuriem patīk ar roku rakstīti pantiņi un personalizētas kartītes. Taču nekautrēšos atzīties, ka arī mani reizēm ir iepriecinājuši draugu sūtītie asprātīgo svētku SMS tekstiņi, un nereti esmu vēlējusies tos saglabāt, lai izmantotu citreiz. Tāpat arī atzīstu, ka pantiņu meklēšana kā tāda paņem krietni daudz laika.

Tad nu tā: šķiet, ka ir kāds risinājums, kas ļaus apvienot gan manu vēlmi pēc konkrētam draugam sūtīta pantiņa ar iespēju vēl pierakstīt kādu sentenci vai vismaz smailiju pielikt ar krietnu laika ekonomiju un nelieliem fiziskiem vingrinājumiem. Šīs dienas lielā un labā ziņa bija šāda: Android ierīču (telefonu, planšetdatoru) īpašniekiem ir iespēja lietojumprogrammu veikalā Google Play iegūt manu kolēģu Unas un Daiņa garabērnu, kas tapa, Kristīnes skubināts un mūs visu apčubināts, un kura kristītais vārds nu ir Izpurini pantiņu!

Šī aplikācija, kas ir bez maksas, ir balstīta uz Apgāda Zvaigzne ABC izdotajām Ziemassvētku dzejoļu, tautasdziesmu, vēlējumu grāmatiņām. Aplikācijas noformējumam ir izmantoti mākslinieces Agijas Stakas zīmējumi, kas rada senatnīgu un mīlīgu svētku sajūtu. Aplikācija ir pavisam vienkārša. Izvēloties sadaļu "Pantiņu", ikviens lietotājs var gan lasīt (šķirstīt) pantiņus, lai atrastu vispiemērotāko savam apsveicamajam (aplikācijā ir iekļauti vairāk nekā simts dzejolīši, teicieni, vēlējumi), gan arī izvēlēties pantiņu pēc nejaušības principa. Viss, kas ir jādara, ir ierīces pakratīšana! Pakrati un lasi! Hmmm, nav gana labs pantiņš? Tad krati vēlreiz! Un vēlreiz, līdz atrodi vislabāko. Kad sveicienu esi izvēlējies, to vari nosūtīt gan kā īsziņu (ja vēlies, vari vēl ko pierakstīt klāt), gan kā e-pasta ziņu. Lūk, nekā sarežģīta!
Lai visiem priecīgi svētki un un jautra apsveikumu purināšana!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...