Vai skolotāju reiz varēs uzprogrammēt?

BETT 2015 iedvesmojošo saukļu siena

Šogad izglītības un tehnoloģiju izstādē BETT, kas notiek Londonā, biju piekto gadu pēc kārtas, tāpēc diezgan loģiski šķiet, ka pārsteigt ar ko mega jaunu šajā nozarē ikdienā strādājošos ir teju vai neiespējami. Tomēr ik gadu šī izstāde raisa pārdomas gan par tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu dažādās mācību formās, gan par milzīgajiem finanšu resursiem, kas būtu nepieciešami vēlmju īstenošanai. Jo piedāvāts tiek viss, ko vien pedagoga, skolēna, izglītības sistēmas ierēdņa un vecāka sirds varētu kārot.

Interaktīva galdvirsma

Digitāla pildspalva? Interaktīva galdvirsma? Vēstures mācīšanās, izmantojot visas maņas (dzirdi, tausti, smaržas)? Programmēšanas pamati jau pirmskolā? Roboti, kas ne tikai izvēlas un vienojas par dziesmu, kuras pavadībā sinhroni dejos, bet arī runā? Iespēja satikt un klausīties sera Boba Geldofa, sera Kena Robinsona vai Wikipedia dibinātāja Džimmija Veilsa pārdomās? Tieši tik daudzveidīga, pārsteidzoša un iedvesmojoša šoreiz bija izglītības un tehnoloģiju izstāde BETT 2015, kas norisinājās Londonā no 2015. gada 21. janvāra līdz 24. janvārim un kuru apmeklēja ne viens vien šīs nozares pārstāvis arī no Latvijas, kā arī ar atsevišķu stendu piedalījās uzņēmums Certes Industry SIA. 

Paspēlēsimies?

 BETT nu jau pamatoti var dēvēt par Eiropā lielāko izglītībai un tehnoloģijām veltīto izstādi, kas aizsākās 1985. gadā un šogad notika 31. reizi. Izstāde ir kvalitatīvi augusi, piesaistot arvien jaunus sadarbības partnerus un ieinteresējot notiekošajā dažādos izglītības sektoros strādājošos ne tikai no Eiropas valstīm. Šogad izstādē varēja vērot, ka gana lieli stendi ir pārstāvjiem no tādām valstīm kā Dienvidkoreja un Apvienotie Arābu Emirāti, jo digitālajā laikmetā arī izglītības sektorā robežas šķiet izzudušas: valstis un uzņēmumi sadarbojas, dalās pieredzē gan ar problēmām, gan ar to risinājumiem. Tas arī liecina, ka izglītība ir mainīga un atvērta sistēma ar daudziem “spēlētājiem” gan no patērētāju – skolēnu, studentu, mācībspēku, arī vecāku –, gan no piedāvātāju – IT uzņēmumu, izdevēju, NVO, augstskolu, valsts institūciju – puses. BETT ir krustceļš, kurā visi satiekas.

Raspberry Pi stends

  Šīgada izstādē bija vērojamas vairākas labi nostiprinājušās tendences, kurām aizsākumi bija manāmi pirms vairākiem gadiem. Līdz ar “mazā datoriņa” Raspberry Pi fenomenālajiem panākumiem Lielbritānijā, jau 3 gadus atpakaļ liela vērība tika pievērsta  programmēšanas apmācību lietotnēm un risinājumiem tieši skolēnu auditorijai. Arvien vairāk un vairāk skolās tika ieviesta programmēšanas apmācība un robotika sākumskolas klasēs. Šogad šie risinājumi šķita ieņemam godpilno pirmo vietu eksponātu skaita ziņā, jo programmēšanas ABC aizraujošā, bērniem tuvā, ieinteresējošā veidā piedāvāja daudzi uzņēmumi. 

Programmēsim?

Šķiet, ka bumbiņas pārvietošana var būt tīrais nieks, bet, ja šīs bumbiņas kustībām seko robotiņš, tad kļūst vēl aizraujošāk. Kā neapšaubāmi pozitīva tendence ir jāuzsver fakts, ka IT skolotāji netiek atstāti novārtā ar kārtējo tehnoloģisko risinājumu, sak’, lai paši “izburas cauri”, kā tad programmēt jāmāca sākumskolai. Nenoliedzot, ka programmēt var mācīt ļoti dažādi (roboti, lego klucīši, zaķīši utt.), katram risinājumam ir arī metodiskais pamatojums un materiāli, kas turklāt parasti ir drukāti, ne tikai digitāli. Tādējādi ikviens pasniedzējs zina, kādas prasmes konkrētais uzdevums attīsta, kā mērķi vislabāk sasniegt un kā bērnam darboties soli pa solim. Arī Latvijā aktīvi tiek spriests par to, ka sākumskolēniem jāmāca programmēšanas pamati. Viens ir skaidrs – kamēr valstiskā līmenī kaut kas tiek spriests, bieži vien aktīvākās skolas jau iesaistās dažādās ar programmēšanu saistītās aktivitātēs (jauks Kristapa apkopojums par Hour of Code ir Kursorā), paši meklējot un piesaistot finansējumu, kā arī privātuzņēmumi piedāvā palīdzību un savu izpratni par to, kā tad mācības būtu jāveido, negaidot valsts oficiāli izstrādātos standartus (un pareizi vien ir  – IT reiz nu ir tā sfēra, kurā attīstība notiek zibensātri).

Nākotnes mācības?

Ja dažus gadus atpakaļ BETT itin bieži stendos varēja vērot tādus reklāmas saukļus kā “Mēs nespēlējam spēles! Mēs mācāmies un gūstam rezultātus”, tādējādi pievēršot apmeklētāju uzmanību mācību satura nozīmībai un norādot, ka mācīšanās ar tehnoloģiju palīdzību nebūt nav jāuztver kā vieglas izklaides pasākums, tad šoreiz izstādē bija redzami plakāti vai stendu noformējuma elementi, kas iedrošināja mācību procesu uztvert kā aizraujošu izklaidi, spēli, rotaļu. (Mans favorīts ir izstādes kataloga ieraksts par robotbumbu: “So smart, your kids might even learn something” jeb “Tik gudra, ka jūsu bērni varētu pat kaut ko iemācīties [ar to darbojoties]”.) Izstādes apmeklētājiem pie atsevišķiem stendiem acis zibēja gluži kā bērniem, saņemot jaunu rotaļlietu, un, kā atzina šo stendu pārstāvji, tad arī skolēniem, ieraugot jaunas, aizraujošas tehnoloģijas, pirmās dienas paiet “nekā nedarīšanā” jeb to izmēģināšanā bez konkrētiem mācību uzdevumiem. 

Apskatīsim acs uzbūvi?

 Viens no iemīļotākajiem stendiem, kas turklāt ieguva arī BETT balvu, bija 3D risinājums, kas ļauj apgūt sarežģītāku lietu uzbūvi. Šķiet, ka katrs no skolas gadiem atceramies, kā botānikas stundā 5. klasē mums pirmo reizi iedeva mikroskopus, kā tos vajadzēja regulēt, lai redzētu sīpola šūnas, un cik daudziem no mums tā arī neko neizdevās ieraudzīt un šūnu nācās vien pārzīmēt no mācību grāmatas attēla. BETT izstādē ar šūnas, acs, sirds vai pat cūkas “uzbūvi”, tās “izjaucot”, varēja iepazīties ar 3D briļļu, speciāla “rakstāmrīka” un monitora palīdzību, un te nu lieki piebilst, ka redzams bija viss un visiem, kas vien darbojās.

Drukāts + digitāls

Redzot daudzveidīgos tehnoloģiskos risinājumus, kas tiek piedāvāti izglītības sektoram, gluži vietā ir jautājums: vai tas viss mums ir vajadzīgs? Viennozīmīgas atbildes nav, jo plašajā piedāvājumu klāstā spēj apjukt pat šīs jomas pārstāvji. Turklāt jāuzsver, ka šādu tehnoloģiju izmantošana nav lēta, prasa prasmīgu to pārzinātāju (lietotāju), kā arī piemērotu darba vidi. Interaktīvie grīdas projektori, kas ļauj lēkāt pa ūdensrozēm, spēlēt virtuālu futbolu vai paliela hokejgalda izmērā dzenāt robotiņu, noteikti aizrauj skolēnus, jo atgādina tik pierasto spēļu vidi, tomēr tie prasa arī atbilstošu telpu aprīkojumu. Skolēnu augumam piemērotas horizontālās interaktīvās tāfeles ir lielisks risinājums sākumskolas vai pirmsskolas nodarbībām, taču jāatceras, ka mācību telpās ir vēl citas mēbeles, turklāt pirmsskolas iestādēs bieži vien rotaļas, mācības un gulēšana ir vienviet. 

Mācāmies uz grīdas! Projektors

 Man personīgi ļoti simpatizē tie piedāvājumi, kas vērsti uz problēmu risināšanu. Ir jauki, ja bērns var apgūt patskaņus, lēkājot pa lielu burtu grīdu, taču vēl būtiskāk, piemēram, ir palīdzēt uzlabot un nostiprināt valodas zināšanas skolēniem ar disleksiju. Burtu un vārdu kartītes, spēles un šādiem mācību mērķiem veidoti tehnoloģiskie risinājumi ir jēgpilns finansējuma izlietojums, tāpēc patīkami redzēt arī šādus piedāvājumus. 

Wikipedia "tēvs" Džimmijs Veils

BETT 2015 pārdomu noslēgumā es vēlētos uzsvērt atziņu, kas kā vienojošs elements izskanēja no izstādes ievērojamāko lektoru – Boba Geldofa, Džimmija Veilsa, Braiena Aleksandera – priekšlasījumiem, proti, arī nākotnē būtiskākā loma mācību procesa sekmīgā īstenošanā būs skolotājiem, bez cilvēciskā faktora mēs neiztiksim. Tehnoloģijas ir palīgmateriāls, vidutājs starp digitālajā laikmetā dzimušajiem skolēniem un tradicionālā veidā apgūstamiem tematiem. Tehnoloģijas izglītības sektorā ir nepieciešamas, lai dažādotu mācību procesu, atvieglotu skolotāja darbu, padarītu mācības saistošas, pieejamas visiem – un te vēl varētu nosaukt desmitiem iemeslu, kāpēc 21. gadsimta izglītība nevar iztikt bez tehnoloģijām. 

Futurologs Braiens Aleksanders

 Taču neviens tehnoloģiskais risinājums nevar aizstāt skolotāju, jo tikai pedagogs – Pedagogs ar lielo “P” – spēj saskatīt katra skolēna potenciālu un notraukt viņa asaru, kad bērna programmētais robotiņš tomēr spītīgi atsakās doties pēc bumbiņas, vai sasist priekā plaukstas ar skolēnu, kurš “īstās” futbola spēles laikā ir iesitis pirmos vārtus. Un šī iemesla dēļ es apšaubu virsrakstā izteikto pieņēmumu par iespēju uzprogrammēt patiešām izcilu Pedagogu. Ne 2015. gadā!

Šis raksts pieejams arī e-žurnāla "Skolas vārds" abonētājiem 29. janvāra numurā un Kursors.lv lasītājiem (ar plašāku foto galeriju).

Iepriekšējās pārdomas no BETT 2014 var izlasīt šeit. 

Par BETT 2013 iespaidus var izlasīt šeit.