Pāriet uz galveno saturu

7 atziņas no izstādes BETT 2014

Pavisam īsi pāris teikumos šo rakstu par nupat Londonā izglītības un tehnoloģiju izstādē BETT show 2014 pavadītajām dienām varētu izteikt šādi: nekas vairs mani nepārsteidz, jo tehnoloģijas izglītības sistēmā ir ienākušas uz palikšanu. Šogad izpalika "wow!" momenta, jo šķita, ka visi ikdienišķie risinājumi ir arī mācību vidē, tādējādi teju vairs nav robežas starp skolēna dzīvi skolas vidē un mājās. Tad nu šeit manas septiņas atziņas no šīgada izstādes un beigās kāds secinājums ar skatu nākotnē.

Pirmā atziņa: mācies kustoties!
Visu laiku esam runājuši, ka šodienas skolēniem ir vizuālā uztvere. Redzētais BETT 2014 ļauj apgalvot, ka spēļu vide ir ienākusi arī izglītībā, jo ir radīts gana daudzveidīgs piedāvājums kinestētiskā mācību stila piekritējiem. Populārā Kinect elementi tiek attiecināti gan uz valodu apguvi (jā, kāpēc gan nemācīties vārdiņus lēkājot un izpildot dažādas kustības?), gan citos priekšmetos. Šķiet, ka Promethean stends visā izstādē bija visskaļākais, jo tajā tika demonstrētas ClassFlow paraugstundas, kurās ietilpst gan skolotāja runa, gan skolēnu saukšana pie interaktīvajām tāfelēm, gan darbs ar planšetdatoriem, gan amerikāniskajā stilā raksturīgā sasaukšanās "Yes, we can!", "high five to Joe", plaukstu sišana, bungu rībināšana un citi elementi. Interaktīvie grīdas projektori nodrošina to, ka skolēni var rāpot, lēkāt, spārdīties un citādi kustēties, ja tas ir nepieciešams. Jā, Āfrikas valstis var mācīties, kartē tās kontūru pa kontūrai "nospārdot". Tas, vai mūsdienu skolēns Kotdivuāru šādi atcerēsies labāk nekā mēs, rādot uz sienas kartes, rādīs laiks.
       
ClassFlow paraugstunda
Promethean stendā
       Wize Floor paredzēts
3-11 gadus veciem bērniem
       
Izklaide vai izglītība?       Atkārtosim Āfrikas valstis?

Otrā atziņa: interaktīvās tāfeles uzrodas kā sēnes pēc lietus.
Smart bumbiņa
Par tehnoloģiju kompāniju ieinteresētību "ielikt kāju" izglītības "durvīs" liecina arī interaktīvo tāfeļu piedāvātāju skaits, kas nemitīgi pieaug. Labi pazīstami un izglītības sistēmā sevi pierādījušie Smart un Promethean nemitīgi tiek izaicināti piedāvāt ko jaunu un labāku, lai būtu soli priekšā pārējiem konkurentiem. Vajag interaktīvo tāfeli bērnudārzniekiem? Lūdzu, te būs, izvēlieties krāsu! Skolēniem ratiņkrēslos? Arī viņiem ir speciāli pielāgotas interaktīvās tāfeles. Interaktīvās tāfeles ir horizontālas un vertikālas, pielāgojamas dažādiem vecumiem un augumiem. Tomēr, staigājot pa izstādi, nemitīgi gribējās visiem tāfeļniekiem pajautāt: nosauciet tikai divas īpašības, ar kurām jūsu piedāvātā tāfele ir labāka par kaimiņu stendā piedāvāto tāfeli! Iespējams, ka vienīgās atšķirības ir ražotāja nosaukumā un cenas piedāvājumā.
       
Bērnudārznieku prieks       Tāfele skolēniem
ar speciālām vajadzībām

Trešā atziņa: par brīvu ir tikai pelei siers slazdā.
Glabā, uzlādē, sinhronizē
Izglītība ir miljonu vērti ieguldījumi, un par brīvu netiek piedāvāts ne saturs, ne iekārtas. Redzot visas mēbeles, tāfeles, planšetdatoru uzlādes skapīšus, mācību saturu, mākoņrisinājumus un citu modernās skolās nepieciešamos aprīkojumus ir skaidrs, ka ir simtiem izstrādātāju, kuri visi vēlas ne tikai būt pionieri un tirgū ienākt ar kādu unikālu piedāvājumu, bet arī saņemt pietiekami labu peļņu no saviem produktiem.

Ceturtā atziņa: arī izglītībā dominē modes lietas.
Ja jāmaksā, tad jāmaksā arī par dominējošām modes lietām, un tehnoloģiju pasaulē viena no tādām ir 3D printeri. Nav noslēpums, ka 3D printeri kļūst jo dienas, jo lētāki, taču kā jebkura modes lieta tie šķiet vien pārejošs untums. Izglītībā 3D printerus var izmantot, lai ilustrētu kādus sarežģītākus jēdzienus  (kubu, ko skolotājs rādīja mūsu skolas gados, nu var izprintēt), var arī kādu sirdi vai skeletu izprintēt, lai radītu skolēniem interesi par bioloģiju. Šeit ir apkopojums par Lielbritānijā 21 skolā veiktu pilotprojektu saistībā ar 3D printeriem (pašlaik šie dati vēl ir diezgan aktuāli, jo pētījums ir publicēts 2013. gada oktobrī). Izstādes laikā varēja praktiski arī redzēt, kā tad tiek izveidotas 3D vāzītes, pūcītes un citi nieki.

Piektā atziņa: izglītība arī ir reklāmas nozares klients.
Samsung vīzija par skolu
Šogad varu apgalvot, ka BETT bija skaļa, uzbāzīga un pat agresīva izstāde. Starp citu, vēl pirms izstādes sākuma tas tika atzīmēts arī komentāros tviterī ar apmēram šādu domu: BETT tviterkonts nevis informē par dalībniekiem, dažādiem produktiem, lekcijām, piedāvājumiem, bet lobē atsevišķus risinājumus. Brīžiem šķita, ka dalībnieku mērķis ir pārtrumpot kaimiņu stendu. Ja to nevar izdarīt ar produktu kvalitāti, tad, iespējams, to var panākt no stenda nākošais troksnis. "Ja tu neesi izglītības sektorā, tad tevis nav vispār" sauklis ir joprojām dzīvs. Prezentācijās uzsvars bija uz produktu, aplikāciju un risinājumu nosaukšanu, tāpēc nemaz nebija jābrīnās par to, ka liela daļa klātesošo ik pa brīdim devās prom.

Sestā atziņa: bērni ir reklāmas aģenti.
Pagājušajā gadā biju iepriecināta par patiešām kvalitatīvajām un pat pretrunīgu viedokļu bagātajām lekcijām. Biju pārlieināta, ka šogad tradīcija tiks turpināta, tāpēc aicināju arī kolēģus izvēlēties savām interesēm atbilstošākās lekcijas. Ak mī un žē, kāda vilšanās!!! BETT  2014 bija kā bērnu reklāmas aģentu atlases pasākums, jo teju vai katrā stendā piedalījās kādi īpaši izraudzīti skolēni, kuri it kā stāstīja par savu pieredzi tehnoloģiju izmantošanā, taču šīs runas bija iestudētas un pat no lapām nolasītas. Arī Rona Klārka akadēmijas skolēnu iesaistīšana ClassFlow paraugstundās nešķita gana pārliecinoša un īstai mācību stundai atbilstoša. 

Septītā atziņa: atpakaļceļa nav.
Robotgalds
Šodienas skolēnu paaudze ir izaugusi ar tehnoloģijām no agras bērnības. Jā, viņi ir savādāki, ir jāatzīst, ka uzmanības noturība ir kritusies, ka tehnoloģijas ne tikai aizrauj, bet var būt arī traucēklis. Lai skolēni neteiktu, ka skola ir galīgi garām, ir jābūt spēcīgai skolotāja personībai, kas aizrauj un motivē. Taču, ja nu tāda nav, tad ir jābūt skolotājam, kas pārzina tehnoloģiju sniegtās iespējas un var skolēniem radīt ilūziju, ka mācīties patiešām ir viegli un aizraujoši. Būsim godīgi un atzīsim: radošam skolotājam nav nepieciešama aplikācija "domu kartes" pierakstam (tāda tika demonstrēta izstādē), jo radošs skolotājs to pašu izdarīs uz tāfeles/papīra ar zīmuļiem/krāsām. Taču būsim godīgi un arī atzīsim, ka ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām var izdarīt krietni vairāk, kā savulaik mūsu skolas gados, bet ir jābūt zināšanām un prasmei sabalansēt patiešām nepieciešamo ar utopiskiem sapņiem vai ko pavisam lieku un nevajadzīgu.

Visbeidzot secinājums.
Ir pēdējais laiks, lai valstu līmenī sāktu domāt par skolu ēku pārbūvi, jo pašreizējās ēkas un telpu iekārtojums kā tāds nav paredzēts mobilai klases pārkārtošanai un pielāgošanai dažādajām iekārtām. Ir jauki redzēt galdus ar iebūvētām datorvietām, galdus, kurus viegli pārvietot un sakārtot atbilstoši nepieciešamajam darba veidam (individuāli, pāros, grupās), taču lielākā daļa mūsdienu klašu telpu ir veidotas, lai skolēni sēdētu pāros un rindās. Nesen kāda bērnudārza audzinātāja teica apmēram šādu domu: ko man dos tā interaktīvā tāfele, ja man tie bērni vienā telpā mācās, spēlējas un guļ? 

       
Datorgaldi mazuļiem       Datorgaldi mazliet lielākiem
Ikviens izstādes apmeklētājs varēja atstāt savas pārdomas par izglītības jomas pārmaiņām, lai labākos citātus mākslinieki izvietotu uz īpašās BETT Arena sienas. No tās tad arī ir raksta sākumā ievietotā fotogrāfija ar LIELO JAUTĀJUMU, kas diez vai nākamā gada laikā radīs atbildi, taču mūsu visu spēkos ir veidot tādu sistēmu, kuru uzskatām par šim laikmetam atbilstošāko.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.