Pieļauju, ka ikviens no mums pavada pie datora ievērojamu dzīves laiku gan veicot tiešos darba pienākumus, gan brīvbrīžos. Ja Tev mazs kāpēcītis jautātu "Kas ir dators?", ko gan tu atbildētu? Tā tur kaste, kas darbina spēlītes? Viedtālrunis? Gudra mašīna, kas izpilda visu, ko cilvēks liek darīt? Hmmm? Lai nu mums, lielajiem, palīdzētu sarunās ar kāpēcīšiem, kas vēlas uzzināt, kas ir dators un kas tam vēderā, izdota vēl kāda topošajiem programmētājiem paredzēta grāmata "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!". Ar ko tad šī grāmata atšķiras no darbiem, kurus esmu jau aprakstījusi, proti, "Sveika, Rūbij!" un "Programmēšana skolēniem"?
Aprakstot "Sveika, Rūbij!" un "Programmēšana skolēniem", minēju, ka pirmā ir vairāk paredzēta 5-8 gadus veciem skolēniem, kuri mācās izprast matemātiskās likumsakarības, programmēšanas valodu pamatprincipus un loģiskos elementus, bet otrā - skolēniem, kuri praktiski un soli pa solim vēlas apgūt Scratch un Python programmēšanas valodas.
Savukārt "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!" ir... rotaļgrāmata, un par to vislielākajā sajūsmā ir paši programmētāji (pēc personiskās pieredzes), jo programmētāji vispār ir lieli bērni, kuri nebeidz vien brīnīties, kā uzrakstītie kodi vispār maģiskā veidā darbojas. Jā, visiem zinātkārajiem kāpēcīšiem ļoti patiks virināt lodziņus un pētīt, kas kurā vietā ir paslēpies. Pieļauju, ka bērniem, kuriem mājās nav iespēja izjaukt kādu vecu datoru, ļoti patiks, piemēram, paspēlēties ar tastatūru, lai atrastu RAM, CPU un cieto disku. Tiesa, to visu apskatot, kāpēcītim noteikti radīsies vēl virkne jautājumu.
Pieaugušajam, kurš neko no tās datorburvestības nesaprot, vēl mazāk izteiks šādi grāmatas teksti kā ""Ieslēgt" var nozīmēt "jā", un "izslēgt" - "nē"..." vai ""Ieslēgt" nozīmē "1", un "izslēgt" -"0"...". Tomēr vecmāmiņām, kuras šo grāmatu būs iegādājušās visu-spaidīt-protošajam bērnudārza absolventam nebūt nevajadzētu mest plinti krūmos un pasludināt "lai bērns vispirms iemācās tekoši latviski lasīt un tad tam unikoda burtu ceļvedim ķeras klāt". Līdzīgi kā "Sveika, Rūbij!", taču bez stāsta palīdzības, arī šī grāmata sniedz priekšstatu par datorikas pamatjēdzieniem un darbībām. Bērnam ir jāskatās, jāsaprot, jāatrod līdzības un jāanalizē dažādi šķietami vienkārši uzdevumi. Būtu pavisam jauki, ja vecāki pēc grāmatā sniegto piemēru analoģijas veidotu līdzīgus, ko bērns var veikt, kā arī lūgtu tos sagatavot bērniem, piemēram, par krāsu paleti (6. lpp.).
Man pašai ļoti patīk, ka "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!" pēdējais atvērums ir veltīts datoru vēsturei. Šāda informācija, manuprāt, jebkurā gadījumā liek paskatīties uz lietām plašākā kontekstā, un arī datori nav kaut kas tāds, kas nokrita no zila gaisa 20. gadsimta beigās, kad visu skolēnu stundu sarakstā parādījās mācību priekšmets "informātika". Gribētos cerēt, ka ar šādu grāmatu palīdzību arvien vairāk bērnu varētu kļūt no spēļu un lietotņu patērētājiem par to radītājiem, taču jebkurā gadījumā šī grāmata būs noderīga, lai attīstītu pirmsskolēnu un sākumsskolēnu loģisko domāšanu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru