Pāriet uz galveno saturu

Kas ir dators? Turpinās programmēšana bērniem

Pieļauju, ka ikviens no mums pavada pie datora ievērojamu dzīves laiku gan veicot tiešos darba pienākumus, gan brīvbrīžos. Ja Tev mazs kāpēcītis jautātu "Kas ir dators?", ko gan tu atbildētu? Tā tur kaste, kas darbina spēlītes? Viedtālrunis? Gudra mašīna, kas izpilda visu, ko cilvēks liek darīt? Hmmm? Lai nu mums, lielajiem, palīdzētu sarunās ar kāpēcīšiem, kas vēlas uzzināt, kas ir dators un kas tam vēderā, izdota vēl kāda topošajiem programmētājiem paredzēta grāmata "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!". Ar ko tad šī grāmata atšķiras no darbiem, kurus esmu jau aprakstījusi, proti, "Sveika, Rūbij!" un "Programmēšana skolēniem"?


Aprakstot "Sveika, Rūbij!" un "Programmēšana skolēniem", minēju, ka pirmā ir vairāk paredzēta 5-8 gadus veciem skolēniem, kuri mācās izprast matemātiskās likumsakarības, programmēšanas valodu pamatprincipus un loģiskos elementus, bet otrā - skolēniem, kuri praktiski un soli pa solim vēlas apgūt Scratch un Python programmēšanas valodas. 

Savukārt "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!" ir... rotaļgrāmata, un par to vislielākajā sajūsmā ir paši programmētāji (pēc personiskās pieredzes), jo programmētāji vispār ir lieli bērni, kuri nebeidz vien brīnīties, kā uzrakstītie kodi vispār maģiskā veidā darbojas. Jā, visiem zinātkārajiem kāpēcīšiem ļoti patiks virināt lodziņus un pētīt, kas kurā vietā ir paslēpies. Pieļauju, ka bērniem, kuriem mājās nav iespēja izjaukt kādu vecu datoru, ļoti patiks, piemēram, paspēlēties ar tastatūru, lai atrastu RAM, CPU un cieto disku. Tiesa, to visu apskatot, kāpēcītim noteikti radīsies vēl virkne jautājumu.

Pieaugušajam, kurš neko no tās datorburvestības nesaprot, vēl mazāk izteiks šādi grāmatas teksti kā ""Ieslēgt" var nozīmēt "jā", un "izslēgt" - "nē"..." vai ""Ieslēgt" nozīmē "1", un "izslēgt" -"0"...". Tomēr vecmāmiņām, kuras šo grāmatu būs iegādājušās visu-spaidīt-protošajam bērnudārza absolventam nebūt nevajadzētu mest plinti krūmos un pasludināt "lai bērns vispirms iemācās tekoši latviski lasīt un tad tam unikoda burtu ceļvedim ķeras klāt". Līdzīgi kā "Sveika, Rūbij!", taču bez stāsta palīdzības, arī šī grāmata sniedz priekšstatu par datorikas pamatjēdzieniem un darbībām. Bērnam ir jāskatās, jāsaprot, jāatrod līdzības un jāanalizē dažādi šķietami vienkārši uzdevumi. Būtu pavisam jauki, ja vecāki pēc grāmatā sniegto piemēru analoģijas veidotu līdzīgus, ko bērns var veikt, kā arī lūgtu tos sagatavot bērniem, piemēram, par krāsu paleti (6. lpp.). 

Man pašai ļoti patīk, ka "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!" pēdējais atvērums ir veltīts datoru vēsturei. Šāda informācija, manuprāt, jebkurā gadījumā liek paskatīties uz lietām plašākā kontekstā, un arī datori nav kaut kas tāds, kas nokrita no zila gaisa 20. gadsimta beigās, kad visu skolēnu stundu sarakstā parādījās mācību priekšmets "informātika". Gribētos cerēt, ka ar šādu grāmatu palīdzību arvien vairāk bērnu varētu kļūt no spēļu un lietotņu patērētājiem par to radītājiem, taču jebkurā gadījumā šī grāmata būs noderīga, lai attīstītu pirmsskolēnu un sākumsskolēnu loģisko domāšanu. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav