Pāriet uz galveno saturu

Kā, arī suņiem ir rotaļlietas?

 


Ar suni patiešām ir kā ar bērnu. Un ar pirmo suni ir tāpat kā ar pirmo bērnu. Pirmajam sunim, tāpat ka pirmajam bērnam, ir jāgādā pilnīgi viss, ko pārlaimīgo “vecāku” sirdis vēlas, un tā nu arī atklājas, ka patiesībā dzīvnieku preču veikalos rotaļlietas proporcionāli aizņem tādu pašu platību kā ēdienu plaukti, guļvietas un citas lietas.

Lai gan padsmit gadus esam regulāri pirkuši kaķu lietas specializētos dzīvnieku preču veikalos, tostarp arī kaķu pelītes, spalvu mietiņus un citas rotaļlietas, tieši ar Kori lietu gādāšanu aptvēru, cik plaša ir dzīvnieku rotaļlietu industrija. Šķiet, ka ar kaķi viss ir vienkārši: Katonam ir nagu asināšanas un skrāpēšanās tornis, ir bijušas kaķi neinteresējošas peles un ļoti ātri nolietoti spalvu mietiņi. Katons par savu guļvietu ir izvēlējies gan skapi un drēbju plauktus, gan vienvietīgo kondo – gulēšanu zem segas, taču ar suņiem viss esot citādāk.

Un bija un ir arī citādāk! Pirms suņa ienākšanas dzīvoklī dažkārt saņēmām jautājumu: “Un ko darīsiet, kad suns visu grauzīs?” vai pat apgalvojumu: “Gatavojieties, ka viss būs sagrauzts!”. Šobrīd, pusgadu ikdienā pavadot ar Kori, varu apgalvot, ka suņu rotaļlietu industrija darbojas pārdomāti un ideāli, lai tādiem aktīvistiem kā korgijam nenāktos domāt par dzīvokļu uzkošanu vai totālu demontāžu, jo Kori mājokļa pārvērtības aprobežojas ar pašas migas pārstumšanu citā istabā vai migas izdekorēšanu ar kļavu lapām vai brokoļiem. Sagrauztiem, protams. Mums ir nomainījušies vairāki Lapsas Kungi un arī Bebri piedzīvo otro paaudzi, nerunājot nemaz par aukliņām un bumbām, taču tie ir lapsas, tīģeri un pingvīni, kas tiek vesti uz operāciju zāli, lai salāpītu galvaskausu un kuņģu plīsumus, pusnorautas rokas vai kājas un var pat palikt bez auss (tā mazajam bebram sanāca), taču mūsu četrām sienām, mēbelēm, vadiem, pultīm, grāmatām un čībām suns nevelta nekādu uzmanību. Aleluja, kāds saprātīgs suns!

Ja mazliet jokus nostumj pie malas, tad gan atklājas, ka par to, lai dzīvnieks veiktu pārvērtības tikai savā mājoklī, ir gana nopietni jādomā, turklāt šī domāšana ir dārga arī tiešā nozīmē, proti, arī suņa rotaļparks ir ne tikai jāatjauno dabiskās nolietošanās rezultātā, bet arī izaugšanas dēļ. Protams, kā visiem bēbjiem, Kori patika un joprojām patīk graužamas un pīkstošas rotaļlietas. Jo lielāks un spēcīgāks aug pat tāds šķietami neliels kucēns kā korgijs, jo lielākas un arī gudrākas ir viņas rotaļlietas. Palasot suņu padomu grāmatas, parasti autori uzsver, ka visi demolēšanas darbi rodas no garlaicības, un ka jāuzmanās tikai no garlaikotiem suņiem. Tiesa, mēs neesam piedzīvojuši tādu mirkli, lai gūtu apstiprinājumu teicienam, ka briesmīgāks par garlaikotu suni ir tikai garlaikots korgijs, taču to gan varam apstiprināt, ka korgijs ir ļoti aktīvs un zinātkārs suns, kas prasa uzmanību un nodarbošanos. Jā, pirmajos mēnešos Kori pietika ar aukliņām un mīkstmantām, taču drīz vien tapa skaidrs, ka šim sunim vajag prāta nodarbes, tāpēc šobrīd liela daļa aktivitāšu ir ar meklēšanu, ošņāšanu un loģisku prātošanu, kā tikt pie kāruma. Jā, līdz Kori es pat nespēju iedomāties, ka arī suņiem var būt savi a la lego komplektiņi! Par to manās lasītajās suņu audzināšanas grāmatās autori nerakstīja, ka vispār jums var gadīties mīlulis, kuram ar bebru plucināšanu un mietiņu pienešanu var būt par maz. Tāpēc vēlreiz lai slavēta ir dzīvnieku rotaļlietu industrija, kas spēj radīt visus šos spēļu brīnumus! Starp citu, kad Kori saku vārdu “Spēle?”, viņa uzreiz istabā aiziet pie žurnālgaldiņa, kurā atrodas kaste ar viņas prāta spēli, iebaksta ar purniņu un apsēžas blakus.

Bet labākais, ko teica kāda dzīvnieku preču veikala darbiniece, kad kārtējo reizi izvēlējāmies kādu mantu Kori, bija šis: “Pie mums nāk pirkt rotaļlietas arī bērniem, īpaši pirms Ziemassvētkiem, jo dzīvnieku mantas ir izturīgākas un arī bieži vien glītākas par bērniem domātajām rotaļlietām”, un šai domai es pilnībā piekrītu.Tie Kori plucinātie bebri un lapsas izskatās tik dabiski!

Taču Kori patiešām ir kā bērns, un viņa ir pārlaimīga, kad pastaigas laikā atrod kādu koka zariņu un var to lepni nest. Par pastaigām, kociņiem un observatorijas pļavu tad uzrakstīšu nākamajā reizē.

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.