Trolejbuss

Aplinku aplinkiem, bet no  Didža  esmu saņēmusi aicinājumu iesaistīties projektā "Mana dzīve grāmatās", kurā jau ir izteikušies vairāki grāmatmīļi. Noteikumi šajā interesantajā "jautājumu un atbilžu kladē" ir pavisam vienkārši: iepazīstini ar sevi, atbildi uz pieciem jautājumiem, mini vizmaz vienu grāmatmīli blogeri, kuram vēlies nodot stafeti. Tātad - te nu es esmu!

Brīvdienas Romā turpinās. Ir ceturtdiena, 1. novembris, un sākas gara pastaiga, kas, ja var ticēt Google maps, ir vismaz 8 km garumā. Šis bija visrūpīgāk izplānotais maršruts, kurā bija atzīmēta teju katra šķērsiela un objekts, kas ir uzmanības vērts. No Kolizeja līdz Panteonam, ļaužu pūļiem un milzu gelato - tas viss pirmajā "īstajā" ceļojuma dienā.

Kad Latvijā gaisa temperatūra ir sasniegusi "0" grādu atzīmi un uzsnidzis pirmais sniegs, Latvijas darbaļaužu depresīvais noskaņojums šķiet teju vai pašsaprotama sajūta. Tad nu katrs ķer, grāb un glābjas kā vien spēj - kurš nu dodas pēdējiem gājputniem līdzi uz Keniju vai vismaz Turciju, kurš nu tuntuļojas omes adītās zeķēs ar pašlasīto liepziedu tējas krūzi rokās. Nu labi, vēl var iemīlēt šīrudens jauno Džeimsa Bonda grāvēju "Skyfall" un apceļot iepriekšējos  Bonda maršrutus  vai baudīt kādu no  "tev šoziem jābūt šeit"  maršrutiem. Mums ar Andri vasaru un sauli izdevās pabaudīt piecu dienu garumā skolēnu rudens brīvlaikā Romā.

Vudija Allena atzīšanās mīlestībā jeb filma "Romai - ar mīlestību" bija tieši kā punkts uz i manā "10 lietas, kas jāizdara līdz Romai" sarakstā. Kad līdz braucienam atlikušas vien stundas, varu droši apgalvot, ka sarakstā visraitāk veicās tieši ar itāļu filmu un ēdienu iepazīšanu. Tomēr nupat redzētā Allena filma ir vienkārši fantastiska atpūta no pirmās minūtes līdz pēdējai un attēlo tik itāliski stereotipiskas ainiņas, ka es visus aicinu nenožēlot kino pavadītās divas stundas, lai gūtu pozitīvu smieklu šalti. Iekārdināšanai - šeit filmas oficiālais  treileris .

Šķiet, ka brauciens uz Romu jau ir teju ar roku aizsniedzams (un tieši tāpēc ir tik grūti palikt mierā un pacietīgi to gaidīt), un arī plāns sagatavoties atpūtai Romā ir īstenojies diezgan veiksmīgi. Atgādināšu, ka man bija apņemšanās katru nedēļas nogali īstenot kaut ko ar Itāliju/Romu saistītu. Nesanāca tā, ka plāns īstnojās katru nedēļas nogali, bet katru nedēļu gan. Un plāna īstenošanas laikā tapa mans pirmais tiramisu. Man tā patīk aizsteigties notikumiem pa priekšu, tāpēc arī tagad pateikšu, ka tiramisu sanāca nu tik dievīgi garšīgs, nu tik ļoti, ļoti, ka tagad ar nepacietību gaidu, kā tad garšos īstens "itālietis tiramisu" Romā. Kā tad gatavoju savu tiramisu?

Jūnasa Jūnasona varen smieklīgajā grāmatā " Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda " ir šādi vārdi: "Viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs" (41. lpp.). Šie vārdi man ienāca prātā, domājot par vairākiem pēdējo dienu notikumiem, kas šķietami liekas nesavienojami. Šis pārspriedums gan ir situācijas vispārinājums, plašāks raksturojums, tāpēc jau iepriekš saku "piedošanu", ja kāds to uztver dziļi personiski un sašutumā grib iesaukties: "Nu kā tā var būt! Muļķības! Es tā nedaru!".

Vakardien, 26. septembrī, vēlā pievakarē piedalījos #pirmāreize pasākumā - tehnoloģiju un blogeru burziņā , kura iemesls bija trīs drīzumā gaidāmas grāmatas, proti,  Stīvs Džobss , par kuru jau esmu rakstījusi  (un tas pats arī iekš Cosmopolitan  ir izlasāms) un izteikusi savu sajūsmu,  Apple noslēpumi  un  Facebook efekts . Par pašu pasākumu apkopojums un bilžuki ir redzami kolēģu  sagatavotajā rakstā , kā arī vairāku klātesošo dalībnieku - tehnoloģiju blogeru un grāmatmīļu - vakarvakarā, tumšās nakts aizsegā vai agrās rīta zelta stundās tapušajos ierakstos. Te tad nu viņi būtu: Didža  raksts , Kristapa  apskats  un Andra  apraksts . Tā kā šoreiz man rakstīšana bija jāiemaina pret vārda mākslu, tad apzināti par šo pasākumu nerakstīju pēc tā norises, sak' - lai emocijas norimst un paliek vēss prāts . Tad nu tagad varu mierīgi atskatīties un padalīties savos iespaidos.