Pāriet uz galveno saturu

Trīs "must read" grāmatas ne tikai "gīkiem"


Vakardien, 26. septembrī, vēlā pievakarē piedalījos #pirmāreize pasākumā - tehnoloģiju un blogeru burziņā, kura iemesls bija trīs drīzumā gaidāmas grāmatas, proti, Stīvs Džobss, par kuru jau esmu rakstījusi (un tas pats arī iekš Cosmopolitan ir izlasāms) un izteikusi savu sajūsmu, Apple noslēpumi un Facebook efekts. Par pašu pasākumu apkopojums un bilžuki ir redzami kolēģu sagatavotajā rakstā, kā arī vairāku klātesošo dalībnieku - tehnoloģiju blogeru un grāmatmīļu - vakarvakarā, tumšās nakts aizsegā vai agrās rīta zelta stundās tapušajos ierakstos. Te tad nu viņi būtu: Didža raksts, Kristapa apskats un Andra apraksts. Tā kā šoreiz man rakstīšana bija jāiemaina pret vārda mākslu, tad apzināti par šo pasākumu nerakstīju pēc tā norises, sak' - lai emocijas norimst un paliek vēss prāts. Tad nu tagad varu mierīgi atskatīties un padalīties savos iespaidos.


Lieta numur 1 - man bija ļoti liels un patīkams pārsteigums, ka uz pasākumu par trīs tehnoloģijām veltītām grāmatām/cilvēkiem/uzņēmumiem ieradās tik daudzi no Latvijas tehnoloģiju vidē par guru dēvētajiem - nu gandrīz vai Latvijas mēroga Džobsi, Geitsi, Cukerbergi - (tos var redzēt vaigā apskata rakstiņā ar foto). Ar "Facebook efekta" redaktori Līvu jau no agra rīta iegrimām diskusijā par to, ka pēc būtības neko jaunu nevaram pateikt tādu, ko klātesošie jau nezinātu, jo tas ir neizbēgami, ka tie, kas mēs ikdienā esam uz "tu" ar tehnoloģijām, jau tā kā defoltā zinām ne tikai pamatfaktus, bet arī mazbišķi vairāk no šīs sfēras otras puses. Taču mūsu abu rīta saruna par katras "pārstāvēto" grāmatu paskrēja nemanāmās 45 minūtēs! Tas liecina tikai par to, ka grāmatas un to varoņi - Cukerbergs un Džobss - ir patiešām aizraujošas personības un viņu dzīvesgājumi ir pamats ne vienai vien diskusiju stundai.

Taču ir kāds viens liels "bet" jeb lieta numur 2. Kā (auto)biogrāfiskā žanra mīļotāja (jā, zinu, ka man tiešām ir jāsaņemas un jāpieliek punkts doktora darbam...) varu apgalvot, ka memuārus, biogrāfijas, autobiogrāfijas, dienasgrāmatas utt. utjpr. var uzrakstīt dažādos veidos. Un šie nu gan ir tie trīs darbi, kurus gribētu ieteikt izlasīt ikvienam - arī tiem, kuri kategoriski iebilst pret tehnoloģijām un nesaprot kreizī situāciju ar iPhone5 feikajiem Twitter kontiem un rindām, kas garākas nekā H&M Latvijas veikala atklāšanā, vai noliedz jebkādas virtuālas draudzības formas. Kāpēc?

Pirmkārt, šīs nav "sausas" grāmatas, kurās faktu un notikumu uzskaitījums rindojas cits pēc cita. Gluži otrādi - te priekšplānā ir cilvēki, spēcīgas personības, kas izveidojušas vienus no ietekmīgākajiem pasaules uzņēmumiem, tehnoloģiju guru, kuru kontrolē nonākusi liela daļa mūsu ikdienas. Mēs varam viņu mīlēt vai ienīst, dusmoties un apbrīnot viņu paveikto, taču mēs nevaram noliegt, ka viņi ir mūsu ikdienas sastāvdaļa! Arī es divas reizes Facebook samērā īsajā pastāvēšanas laikā esmu dzēsusi savu profilu ar domu "priekš kam man tas viss ir vajadzīgs", taču kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ atkal atgriezusies. Man nav atbildes - kāpēc es tur esmu?

Otrkārt, šajos darbos atklājas, ka nav jau tāda "viena Džobsa" vai "Facebook tēva", jo katram no šiem lielajiem un varenajiem ir bijuši savi šaubu un pārdomu brīži, savi ups and downs. Īstenībā viņi ir tādi paši kā mēs, tikai mazliet... savādāki. Viņi ir riskējuši, uzdrošinājušies, mēģinājuši iet citu ceļu. Nevajag iedomāties, ka tādiem cilvēkiem kā Džobss viss ir izdevies bez piepūles! Tieši cilvēciskais faktors ir tas, kas mani visvairāk saista ikvienā biogrāfiskā darbā - kāpēc cilvēks ir rīkojies tā, kā viņš to ir darījis?

Zinu, ka uz Ziemassvētkiem gribēšu saņemt visas trīs šīs grāmatas. Tās, iespējams, katram ļaus labāk izprast arī mūsu attiecības ar tehnoloģiju pasauli. Atzīsti - jau tas vien, ka tu lasi šī bloga ierakstu nozīmē, ka tehnoloģiju pasaule tev nav sveša. Tad kāpēc neuzzināt vēl mazliet vairāk par to, kas tad ir šim lācītim vēderā

Visbeidzot lieta numur 3. Kad man ir ļoti, ļoti grūti un nepieciešama iedvesma sevis motivēšanai ikdienas darbā izglītības+tehnoloģiju pasaules mikslī, es tiešām itin bieži atgriežos pie nejauši uzšķirtas Es, Stīvs Džobss atziņas. Un mani nepamet jautājums - vai tagad, kad teju, teju jau ir apritējis gads kopš Stīva Džobsa nāves (viņš nomira 2011. gada 5. oktobrī), mēs tiešām sakām, ka Apple vadītājs ir Tims Kuks? Stīvs Džobss vēl ilgi būs sinonīms vārdam Apple (un otrādāk, un par to mēs vakardien pārliecinājāmies tādā kā iesildišanās vingrinājumā, kad daudzi no klātesošajiem vārdu "Apple" asociēja ar "Stīvs Džobss" un "Stīvs Džobss" ar "Apple"), tāpat kā Facebook saistās ar sporta jakā tērpto Cukerbergu. 

P.S. Kā jau tas pēdējā laikā ir ierasts, tad grāmata "Stīvs Džobss" vispirms būs pieejama e-grāmatas formātā (no 15. oktobra). Ticu, ka ne vienam vien lasīt apmēram 500 lappušu biezo "ķieģeli" būs ērtāk lasīt kādā no paša Stīva Džobsa izsapņotajām un līdz sīkākajai detaļai izstrādātajā gadžetiņā:)


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.