Pāriet uz galveno saturu

Stīvs Džobss. Citādais.


Pateikt, ka Stīvs Džobss bija ģēnijs, ir nepateikt neko.
Tirāns, iedvesmotājs, manipulētājs, harismātisks līderis, atstumtais, revolucionārs, perfekcionists – tas bija Džobss. No ekscentriska puiša, kas smēķē zālīti, iziet kliedzienu terapijas kursu, dodas meklēt apskaidrību Indijā, aizraujas ar dažādām diētām un valkā sandales tikai sniegotās dienās līdz intuitīvi izsmalcinātu tehnoloģiju radītājam, kas vienu no pasaules vērtīgākajiem uzņēmumiem – Apple – padarīja par sinonīmu savam vārdam – tāds bija Rietumu uzņēmēja ar Austrumu filozofijas domāšanu dzīvesgājums, kuru pa atslēgas caurumu var izbaudīt Valtera Aizaksona sarakstītajā biogrāfijā, kas latviski iznāks šoruden.


Ir cilvēki un uzņēmumi, par kuriem esam dzirdējuši, pat ja neesam ar attiecīgo nozari saistīti. Bils Geitss un Microsoft, investīciju “guru” Vorens Bafets, preses magnāts Ruperts Mērdoks, ekscentriskais uzņēmējs Ričards Brensons ir tikai daži no ietekmīgākajiem vīriem. Viņiem līdzās kā sinonīms vārdam “Apple” minams arī Apple Computers “tēvs” Stīvs Džobss, kura vārds pazīstams ne tikai iPhone, iPad vai MacBook lietotājiem.

Par pasaules dižpārdokli kļuvusī Valtera Aizaksona sarakstītā biogrāfija “Stīvs Džobss” sniedz teju līdz sekundes desmitdaļām detalizētu Stīva Džobsa portretējumu. To lasot, izbrīns, smiekli, apbrīna un līdzjūtība mijas ar dusmām, cik veikli cilvēce ir kļuvusi par tehnoloģiju reliģijas sekotājiem, kuras viens no priesteriem neapšaubāmi ir bijis Džobss.

Stīvs Džobss (24.02.1955.–5.10.2011.) visiem labi zināms kā uzņēmējs, kas nelokāmi īstenojis vispārdrošākos sapņus, iedvesmojis sekotājus un nav rīkojies pretēji savai pārliecībai. Autsaiders kopš dzimšanas līdz pat nāvei, pretrunīga personība ar ietekmi uz miljoniem cilvēku visā pasaulē – tāds ir bijis Džobss. Par pirmo Apple personālo datoru panākumiem un tai sekojošo uzņēmuma dibinātāja – paša Stīva Džobsa! – izslēgšanu no sava uzņēmuma, par Džobsa spēju kā fēniksu no pelniem atmodināt ne tikai Pixar, bet arī savu “bērnu” Apple, par iPod, iPhone un iPad panākumiem ir daudz dzirdēts. Aizaksons ļauj izzināt Džobsa personības daudzpusību un ieraudzīt šī cilvēka vājuma brīžus līdzās fenomenālajiem panākumiem.

Pavirši vērtējot, šķiet, ka Stīva Džobsa dzīvesgājums ir viens no American dream stāstiem. Adoptēts uzreiz pēc dzimšanas, audzis mīlošu audžuvecāku mājās, kas rūpējušies par Džobsu ar pēdējiem dolāriem, lai izpildītu visas viņa iegribas, jauneklis vienmēr bijis ar tehniku aizrāvies neatkarīgs brīvdomātājs. Viņa dzīvē ir bijis veģetārisms, radikālas diētas (no burkāniem kļuvis oranždzeltens, bet zaļumus ēdis tikai tādus, ko “mēnesgaismā plūkušas jaunavas”), zālīte, dzenbudisms, Austrumu filozofija un atziņas, ka “intuīcija ir spēcīgāka nekā intelekts” un Apple ir labs nosaukums jaunajam uzņēmumam, jo tas “telefongrāmatā ir pirms Atari” [Atari – Džobsa tābrīža darbavieta], ierašanās slēgt darījumu par Apple I pirmo 500 datoru piegādi basām kājām, spēja pārliecināt un ticēt “ja es tā varu, tad jāvar visiem”. Lūk, ekscentrisks uzņēmējs, kas par savu darbu var prasīt $ 1 lielu gada algu!

Taču šī biogrāfija ļauj arī ieraudzīt publiski mazzināmo Džobsu. To, kurš visu mūžu cīnās ar savu identitāti un nespēju samierināties ar adopcijas faktu. Neveiksmju sagrauto Džobsu. Slimības novārdzināto Džobsu, kurš dažas nedēļas pirms savas nāves – 2011. gada 24. augustā – slepus jo slepus ratiņkrēslā tika nogādāts Apple centrālajā ēkā, lai tās dibinātājs nolasītu ilgi gatavoto un rūpīgi pārdomāto astoņu teikumu atvadu runu, vadības grožus nododot Timam Kukam. Spēcīgas personības nekļūst vājas, tās ir kā ugunskura liesmas, kas kvēlo līdz pēdējai pagalei.

Pasauli virza neparastas personības. Viens no Apple vadmotīviem bija: “Cilvēki, kuri ir pietiekami traki, lai uzskatītu, ka var mainīt pasauli, ir tie, kas to arī izdara”. Stīvs Džobss neapšaubāmi ir stāvējis pie plaša patēriņa tehnoloģiju šūpuļa, lai ikvienam no mums radītu pārliecību, ka tieši Apple izstrādājumi ir tie, kurus tik ļoti vēlamies. Alkas pēc vienkāršības, spēja intuitīvi just lietotāju vēlmes un pārliecināt par savas vīzijas īstenošanu veido Stīva Džobsa veiksmes formulu, kuras ēnā ir Stīvs Džobss – pats savā pasaulē iegrimis īpatnis.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav