Jūsu vistai uz kājām ir rupjš zvīņojums? Tā ir veca!

Šis svētdienas rīts mūs ģimenē bija gluži parasts svētdienas rīts. Es, protams, gribēju uzcept kaut ko gardu, ar ko pamieloties pēcpusdienā. Lai nebūtu kārtējais supergardais mafins, paņēmu pagājušā gadsimta (nepārlasījies - tiešām pagājušā gadsimta nevis aizpagājušā!) 70./80. gadu mijā izdotās pavārgrāmatas, kurās cerēju atrast kādu interesantu recepti. Tālākais jau izvērtās par svētdienas rīta smieklu lēkmi, kas beidzās ar Andra ierosinājumu uzrakstīt traktātu par to, kas jāņem līdzi, ejot iepirkties.

Būtībā nav svarīgs ne pavārgrāmatas autors, ne nosaukums, izdevējs un gads, jo 1970. gadu beigās visas pavārgrāmatas "jaunajām un ne tik jaunajām namamātēm", kas gatavo "svētku un ikdienas galdu" ar "sieriem un to ēdieniem" vai ko citu atšķiras tikai ar fotogrāfijām. Mani ieinteresēja nodaļa "Iepirkšanās tirgū un veikalā", kurā detalizēti soli pa solim aprakstīts, kādus produktus var glabāt mēnešiem ilgi, bet kādus vēlams izlietot uzreiz. Lūk, atklājums, ka "zivis var sabojāties un kļūt nelietojamas vasarā pat dažu stundu laikā", "vārīta desa bojāsies ātrāk nekā žāvēta", "subprotukti nav svaigi, ja to virsma ir lipīga, dažkārt pat ar pelējuma pazīmēm, ar nepatīkamu smaku" un  salātos "savītušas lapas ir mazvērtīgas". Vai tiešām mūsu māmiķīši bija tik nezinoši, ka to vajadzēja rakstīt melns uz balta (nu jau iedzeltena)?

Taču tagad es zinu, kas man ir vajadzīgs rītdienai, kad būs manas ģimenes iknedēļas pirmdienas/ceturtdienas iepirkšanās diena! Ja vēlos nopirkt konservētus zaļos zirnīšus (tas ir visai ticams), līdzi būs jāņem kāds paliels trauks un karsts ūdens (bet ne vārošs!), kurā ievietosim konservus, "lai pārbaudītu kārbu, vai tā ir hermētiski noslēgta". Šorīt brokastīs ēdām vārītas olas, arī tās rīt vajadzētu nopirkt, taču tagad zinu, ka vispirms man ir jāiegādājas tāda uzparikte, ko sauc par ovoskopu. Mīļo pasaulīt, zināju, ka ir mikroskopi, teleskopi, stafilokoki un daudz kas cits, bet ovoskopa esamību atklāju šorīt! Kā es varēju nodzīvot 34 gadus, par to pat nenojaušot??? Kā gan līdz šim varēju nopirkt olas, to svaigumu iepriekš nenosakot ar ovoskopa palīdzību? Tad nu šopēcpusdien meklēšu i-netā, vai kāds nepiedāvā mazlietotu ovoskopu vai vismaz nezina, kad un kurā saimniecības preču veikalā šādu aparātu varētu piegādāt! Ja līdz pirmdienas pēcpusdienai ovoskopu neatradīšu, būs vien olu svaigums jāpārbauda ar otru metodi, proti, ņemšu līdzi 10 % sālsūdeni un gremdēšu tajā olas (pa vienai, protams). Grāmatā teikts, ka "4-7 dienas veca ola peld šajā šķīdumā pa vidu". Arī zivju svaigums jāpārbauda, iegremdējot aukstā ūdenī.

Bet ar zivīm patiesībā ir vēl trakāk, jo labi zinām, ka augstvērtīgākas ir svaigas zivis, taču "nopirktās dzīvās zivis tūlīt pat jānogalina" (vai tiešām uzreiz veikalā?). Tālāk gan seko piezīme, ka "grūtāk ir ar zušiem, jo tiem ir ļoti sīksta dzīvība", tāpēc tiek dots padoms to darīt ar 200 g sāls un 1 litra etiķa palīdzību (sorry, neieslīgšu detaļās).

Tad nu, mīlīši, ja kādā pēcpusdienā redzat šķietami vājprātīgu būtni, kas pie pārtikas produktu plauktiem krāmējas ar karstiem un aukstiem ūdeņiem un dažādām kolbām, bet pie zivīm stāv ar dvielī ietītu zivi un āmuru rokā, ziniet, ka arī jums vajadzētu būt līdzi dažādiem "ieročiem", dodoties iepirkties.

Tad nu šopēcpusdien kūku vietā Andris ceps lielās plānās pankūkas, jo es meklēšu ovoskopu nākamnedēļas izpriecām. Labu apetīti!