Gadu vecs trolejbuss!

Šodien manam trolejbusam paliek gadiņš. Hip, hip, urrā! Pieņemu apsveikumus sava bērna jubilejā:)))

Bet, ja nopietni, tad...

Sākotnēji iecerēts kā pārdomu vieta par lasītajām grāmatām, mans transportlīdzeklis ātri vien izauga par pulcēšanās vietu vērojumiem par ikdienas norisēm, koncertiem, ceļojumiem, ēdieniem, izglītību, tehnoloģijām un citām uzmācīgām domām, kas šaudās manā prātā. Ļoti ātri - vien pāris nedēļu laikā - emuārs no trolejbuss.blogspot.com pārtapa par trolejbuss.lv, jo saņēmu pozitīvus vārdus no draugiem un kolēģiem ar ierosinājumu, lai tik rakstu vēl:) Gada laikā pārvadātie vairāk nekā 7600 pasažieri (= lasītāji) arī nav slikti, vai ne? Priecājos, ja raksti par muzejiem ir palīdzējuši kādam doties ceļojumā vai grāmatu apraksti - ķerties pie lasīšanas, jo ne velti emuārs katru nedēļu tiek atrasts pēc tādiem atslēgvārdiem kā "Irbenes radioteleskops", "Palangas pludmale ar tiltu, kas ved jūrā" vai "grāmatas bērniem". Protams, reizēm arī es esmu smaidījusi par to, kādi tik atslēgvārdi pasažierus nav aizveduši pie trolejbusa - "smieklīgi uzraksti", "pusaudžu gultas" un "spogulis istabā" jau ir stabilajā topā, lai gan pati i nemaz neatceros, vai kādā rakstā šādi vārdi parādās. Pēdējā nedēļā meklēti ne tikai Lieldienu ticējumi, bet arī "kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties plāna punkti" (būtu jauki uzzināt, kuras klases skolēns to ir meklējis, un, manu dieniņ, kāds ir bijis aplauziens, kad atveras raksts par ceļojumu ar prāmi uz Stokholmu!).

Ups, I did it again :(

Manam trolejbusam ir regulārie pasažieri un regulārie kontrolieri, kas ietekmē rakstu rašanos un uzmundrina, kad jālīkumo pa bedrainām ielām. Un esmu priecīga, ka validēta ir arī šī maršruta trolejbusa pasažiere māksliniece Sandra Jaundaldere, kas pēc mana lūguma jau emuāra sākumposmā radīja dzīvespriecīgo trolejbusu vīriņu. Esmu priecīga, ka dusmīgu pasažieru šeit neredzēt. Es rakstu un rakstīšu ne tikai par jauko un pūkaino, bet arī nesaprotamo un tracinošo, jo katram mums ir sava pieredze un pārdomas par konkrētu situāciju un norisēm sabiedrībā.

Paldies, lasītāj, par kopīgu braucienu gada garumā!

I'll be back, baby!

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Lasīt vairāk

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos, taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Lasīt vairāk

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Lasīt vairāk

Trolejbuss

Meklēt šajā emuārā