Par zviedru autora Jūnasa Jūnasona darbu "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" biju dzirdējusi un lasījusi iepriekš, tiesa gan, raksti vairāk bija kā pārmetumi anglofonajām zemēm, kas šo tīrradni nelaiž iekšā savos tirgos, tas ir, neizdod tulkojumus angļu valodā. Arī pašlaik Amazon.com paziņo, ka ar maksimālajām piecām zvaigznītēm novērtētā grāmata būs pieejama tikai no šī gada 11. septembra. Jā, par tiesībām angļu mēlē runājošos lasītājus iepazīstināt ir jācīnās ne tikai Stīga Lārsona amatbrālim, un Jūnasona darba nokļūšana Lielbritānijā vien ir atsevišķa romāna vērts stāsts, tāpēc jo priecīgāku mani dara fakts, ka latviešiem ar humora izjūtu viss ir kārtībā un simtgadīgā večuka piedzīvojumiem varam līdzi dzīvot latviešu valodā.
Tātad kā tur bija ar tiem miljoniem, Molotovu un Einšteinu saimi?
J. Jūnasona darba "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" sižetu stāstīt būtu grēks. Pietiks ar to, ka pateikšu, ka vecais onka Allans Karlsons savā simtajā dzimšanas dienā pirms pašām svinībām nolemj doties prom no veco ļaužu mītnes, izkāpjot pa logu. Nu tā - viņam vienkārši negribas piedalīties svinībās, kurās būs pilsēteles pašvaldības padomnieks un klausīties uzrunas. Viņš vēlas piedzīvojumus. Tie drīz vien arī nāk miljonu piebāzta čemodāna, divu līķu, jaunu sabiedroto avantūristu un neatlaidīgu gangsteru, pāris šāvienu, Soņas, kas ir zilonis, un Bustera, kas ir suns, dažādu transportlīdzekļu, ieskaitot drezīni, dažādu mājvietu, ieskaitot vecu, pussagruvušu dzelžceļa staciju, un, protams, policijas darboņu veidā. Pēc romāna pirmajām lappusēm šķiet, ka šis būs aizraujošs un gana jautrs detektīvstāsts par prātiņu izkūkojuša vīriņa meklēšanu, bet...
Un te nu es klusēšu, jo stāsti ir divi: par pazudušā Allana un viņa jauno draugu piedzīvojumiem un par 20. gadsimta pasaules vēstures tvistu un rokenrollu jeb notikumiem, kuru tiešs aculiecinieks un teju vai galvenā persona, pēc simtgadnieka stāstījuma, ir bijis viņš pats. Jo tieši viņš, pasniedzot kafiju amerikāņiem, devis pavedienu atombumbas izgudrošanai, un tieši to pašu Baltijas jūrā zemūdenē malkodams vodku, izpļāpājies pretējai pusei. Allanam nav bijis laika uzturēties Zviedrijā, jo viņa ceļi veduši krustu šķērsām no Spānijas uz ASV, Ķīnu, PSRS, Koreju, Franciju un citām zemēm, kur tieši viņš ir klāt vēsturiski svarīgos brīžos teju ikvienā valstī. No šāda viedokļa Jūnasona sacerējums ir kā postmodernisma stilā ieturēta vēstures dekonstrukcija, kur fakti un fikcija ir cieši savijušies un lasītājam ir neiespējami saprast, vai tāds Allans Karlsons ir izdomāts varonis vai tiešām bijis reāls vēsturisko notikumu aculiecinieks (hei, vai kāds nevēlas sēdēt arhīvos un papētīt? Gan jau kāds dubultnieks atrastos!).
Jā, Jūnasona darbs ir bezgala smieklīgs, to var lasīt skaļi priekšā ģimenei, un to var lasīt literatūrzinātnieki, lai analizētu darba daudzslāņainību. Simtgadnieka piedzīvojumiem līdzi sekot ir vērts arī tādēļ, lai atzīmētu tās lappuses, kurās ir atsauces uz notikumu risināšanos Latvijā (viss, vairs ne vārda!). Džeroma K. Džeroma "Trīs vīri laivā" un stāsts par pūdēto sieru šķiet nieks, kad lasi, cik asprātīgi Karlsons tiek pie otrā līķa un kā sērās par Molotova (kaķa, sava strīpainā kaķa!!!) nāvi uzlaiž gaisā pats savu māju - vecuma plānprātība ar jancīgumu te iet roku rokā.
Plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka 2013. gada Ziemassvētkos varēsim doties uz kinoteātriem, lai vērotu simtgadnieka piedzīvojumus uz lielajiem ekrāniem. Tas nozīmē, ka arī filmu vīri ir pārliecināti, ka vecā vīra dzīvesstāsts ir tik aizraujošs, lai no tā gūtu vēl kādu naudas čemodāniņu (lasi - miljonus).
Ja gaidāma vizīte pie zobārsta vai jāiet VID pie nodokļu konsultanta - ņem līdzi Jūnasa Jūnasona grāmatu "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda", jo tad i dzīve šķitīs jaukāka, i laiks paies ātrāk. Grāmata gan ir bieza un pasmaga, tādēļ palūko, vai savā mobilajā telefonā (vai citā gadžetā) nevari palasīt šo darbu kā e-grāmatu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru