Pāriet uz galveno saturu

Daudz laimes svētkos!

Daudz laimes svētkos! Gribēju rakstīt - mūsu svētkos. Šodien ir 23. aprīlis, kad tiek atzīmēta izcilā angļu dramaturga Viljama Šekspīra un vācu zinātnieka Maksa Planka dzimšanas diena, Jurģu, Juru un Georgu vārda dienas Latvijā, Svētā Džordža diena Lielbritānijā, kā arī Pasaules grāmatu diena - svētki visiem autoriem, tulkotājiem, izdevējiem, māksliniekiem, maketētājiem, korektoriem, visiem, visiem, kuri ir iesaistīti grāmatas tapšanas procesā, kā arī ikvienam lasītājam. Arī tev:)
Tikai man ir gaužām skumīgs noskaņojums. Kāpēc?

Nē, skumju iemesls nav pasaules apsēstība ar tehnoloģijām un šodienas 30-gadnieka svinības jeb ZX Spectrum pieminēšana ar labu vārdu.
Esmu nelabojams grāmattārps un ar grāmatām esmu bijusi uz "tu" no mazotnes (hmmm, pierādījums ir brilles, kuras nākas nēsāt tikai tāpēc vien, ka pirmajos skolas gados pārlasījos līdz nemaņai, nedomājot, ka lasīt zem segas ir sinonīms vārdiem sabojāta redze). Esmu gan tulkojusi grāmatas, gan tās rediģējusi, gan pati sarakstījusi (atzīšos - kā radošai būtnei šis tomēr ir mans mīļākais process). Tāpēc nav jābrīnās, ka ar interesi sekoju tviterī radošiem un rakstošiem ļaudīm, izdevniecībām un organizācijām un šodienu gaidīju ar cerībām.

Angļu mēlē rakstošie šai dienai gatavojās ar lielu iedvesmu, proti, šodienas lielākais burziņš ir World Book Night paspārnē. Cilvēki tiek aicināti ziedot, dāvināt un mainīties ar grāmatām, dalīties iespaidos par lasīto, sniegt atbildes uz dažādiem jautājumiem (piemēram, @litworldsays jautā "Kuras ir tās grāmatas, kas noteikti jāizlasa līdz 35 gadu vecumam?"), publicēt mīļāko/pašlaik lasīto grāmatu foto, autori raksta autogrāfus un vēl, un vēl. Diemžēl arī Lielbritānijā ir šokējoša statistika par iedzīvotāju lasītprasmi, grāmatu pieejamību publiskajās bibliotēkās (samazinātā finansējuma dēļ daudzas tiek plānots slēgt), korelācija starp skolēnu lasītprasmi un sekmēm skolā. Taču šī valsts neļauj sabiedrībai dusēt saldā miegā, bet aicina iesaistīties, līdzdarboties un domāt par tiem, kuriem grāmatas nav pirmās nepieciešamības preču saraksta augšgalā.

Mūsu sociālie tīkli rīta pusē bija klusi un šo dienu nepieminēja. Tad "pamodās" UNESCO, publicējot šo ziņu par Pasaules grāmatu un autortiesību dienu. Paldies viņiem! Aši devos uz Nacionālās bibliotēkas mājaslapu, bet "aplauzos", jo šeit ne rindas par šodienu.

Šis ir tikai un vienīgi mans personiskais viedoklis, bet man zaimojoša doma šķiet ziņa, ka 2018. gadā Rīga varētu būt pasaules grāmatu galvaspilsēta. Šodien tviterī izskanēja doma, ka šajā uzsaukumā ne vārda nav minēts par e-grāmatām. Tad nu man gribētos skarbi teikt, ka pilsēta, kura vispār ne vārda nevēlas bilst par 23. aprīļa Pasaules grāmatu dienu (ar vai bez kāda labskanīga titula) vispār nav pelnījusi būt kandidātpilsētu sarakstā!

Un tagad es uzgavilēšu Jelgavas 4. vidusskolai, kura savā blogā ir ievietojusi rakstu par akciju "Lasi pats un ieteic citiem!". Apgāds Zvaigzne ABC šodienu bija pieminējis rakstā par Patrika Nesa jaunās grāmatas klajālaišanu. Ierakstot Google meklētājā dažādus atslēgvārdus, kas mani varētu aizvest pie citām līdzīgām aktivitātēm, neko vairāk arī neatradu. Bet "tie tur otrpus dīķim" gan svin uz nebēdu! Autors un mūziķis Dons Patersons atlasīja 25 Šekspīra sonetus, kas, viņaprāt, vislabāk atbilst 25 speciāli World Book Night pasākumiem nodrukātajām grāmatām (kopskaitā viens miljons eksemplāru, par to lasi šeit). Starp tām ir gan tādas klasikas pērles kā Dafnes di Morjē "Rebeka", Džeinas Ostinas "Prāts un jūtīgums", gan tā dēvētajai chick lit piederīgā Sofijas Kinselas grāmata "Šopaholiķes slepenā sapņu pasaule". Patersona atlasītos sonetus vari izlasīt šeit (un vēl iegūt e-grāmatu). Šajā vietnē vari uzzināt, kuras tad ir vērtīgākās/labākās Pasaules grāmatu dienai veltītās mājaslapas, kā arī uzzināt, kas tiek pausts tvieterī par šodienu.

Gribi dot savu artavu Pasaules grāmatu dienā? Lūk, dažas idejas!

Kļūsti par lasīšanas vēstnieku!
Dāvini grāmatu savai skolai, bērnudārzam, draugiem, vecākiem, vietējai bibliotēkai! Ja esi pavisam lielās radošajās mokās, kam grāmata varētu noderēt, tad atceries par cietumos ieslodzītiem autoriem!
Visbeidzot - iesaisties vispasaules poēmas tapšanā!
Un izlasi vēl vienu grāmatu! Manā "to read" sarakstā pašlaik ir šīs grāmatas:
Vēl tikai neliela piezīme. Visā pasaulē grāmatas tapšanas ceļš ir līdzīgs. Grāmata, kuru turi savās rokās, ir kāda autora radošā dzirksts, bet līdz patiešām krāšņam ugunskuram to palīdz uzburt desmitiem cilvēku, kas ir apsēsti ar grāmatmīlestību. Lūk, tieši šāda ir grāmatas dzimšana līdz tā ir gatava iegult tavā grāmatplauktā!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav