Pāriet uz galveno saturu

Vienkārši pagatavojama debešķīga siera kūka


Vasara ir tas laiks, kad Latvijā augušas ogas pašas mutē krīt un kūst, tāpēc barojoši trekno šokolādes kūku vietā jālūkojas uz kaut ko viegli gaisīgu, kas labi sader ar paša/kaimiņa/rada dārzā augušo ogu. Lūk, te mana daudzas reizes pārbaudītā siera kūka, kas ir gana viegli pagatavojama, nemaksā nemaz tik superdārgi, bet vienmēr rada tādu mazuma piegaršu un ilgas pēc vēl viena gabaliņa.


Šīs siera kūkas oriģinālrecepte ir atrodama grāmatā Siera kūkas. Teikšu gan pavisam godīgi, ka šīs grāmatas 60. lpp. minētās "Rikotas kūka ar mellenēm" manā izpildījumā ir ieguvusi variācijas, jo, kūku gatavojot pēc oriģinālās receptes, man kūkas pamatnes garša likās pārāk miltaina.

Šai siera kūkai ir nepieciešamas šādas sastāvdaļas:
pamatnei 125 gr miltu, 30 gr pūdercukura, 50 gr miltu (miltus un cukuru var aizstāt ar 150 gr sadrupinātiem "dāmu pirkstiņiem");
kūkas virsai:
1 paciņa mājas siera (protams, bez zaļumiem vai citām piedevām), 100 gr krējumsiera (Philadelphia, Mascarpone), 70 gr pūdercukura, 1 ēd.kar. kartupeļu cietes, 1 paciņa vaniļas cukura, 2 olas un vēl 1 olas dzeltenums, 100 gr skābais krējums.

Pagatavošana ir viegla kā reizrēķins ar divi līdz desmit - siera kūkas pamatnei paredzētos produktus samīca kopā ar izkausēto sviestu. Es vienmēr pannu iesmērēju ar sviestu un viegli izkaisu ar miltiem. Kad tas ir izdarīts, tad kūkas pamatnes masu liek pannā un piespiež pie pannas. Jā, masa tiešām ir plānā kārtiņā! Pamatni cep apmēram 10 minūtes.

Pa to laiku ātri var sagatavot kūkas virsai paredzēto masu. Sakuļ olas ar pūdercukuru, pievieno krējumsieru, mājas sieru, krējumu un visas pārējās norādītās sastāvdaļas. Visu kopā ātri sajauc ar mikseri. Sanāks diezgan gaisīga, vidēji bieza masa (jāsaka, ka garšīga arī šādā veidā, ja to mēģināsi nogaršot). Vēl kāda piezīme - krējumsiera un mājas siera daudzumu droši vari variēt. Jo vairāk šīs sastāvdaļas pieliksi, jo augstāka sanāks kūka.


Šo iegūto masu lej virsū siera kūkas pamatnei. Liek atpakaļ krāsnī un cep apmēram 50 minūtes. Kad kūka ir izcepusies, tā ir viegli zeltaini brūna un kārdinoši smaržojoša. Protams, neviens to nevar aizliegt ēst uzreiz. Es gan iesaku mazliet paciesties, kūku atdzesēt un ēst kopā ar kādām ogām. Šodien mēs to baudījām ar pašu lasītajām mellenēm.

Labu apetīti, kārumniek!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...