Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: decembris, 2011

Ko vēlēt Pūķim Pūķa gadā

Rit pēdējās 2011. gada stundas, un pavisam drīz jau skaļi paukšķēs šampanieša pudeļu korķi, ne tikai katra pilsēta, bet pat katrs nams sacentīsies par krāšņāko izšauto salūta blīkšķi, un ļaudis viens otram vēlēs laimīgu Jauno gadu. Es vēlu Spēt izrauties no ikdienas, no pierastā, paskatīties uz iespējām riņķī un visapkārt, spēt rast risinājumus šķietami bezcerīgās situācijās, pulcēt ap sevi draugus un kolēģus, ar kuriem ir līdzīgas vīzijas, kas sniedz atbalstu un uzmundrinājumu - tas nepieciešams ikvienam! Ko vēlos es? Vairāk brīva laika, ko pavadīt ar savējiem! Viņi ir tie, kas dod man spēku izturēt ikdienas grūtības. Ja vien 2012. gadā man būtu vairāk brīva laika...

Vēl vari paspēt!

Arī tu vēl vari paspēt būt starp pirmajiem, kas iepazīstas ar šo materiālu! Es to jau izdarīju:)))

Ko neredzēsi dienā, ieraudzīsi naktī!

Šis ir tas gada laiks, kad notiek dažādi Ziemassvētku pasākumi un ballītes. Vakarvakarā ar Andri bijām viņa darba burziņā, kas notika Skonto hallē. Pasākums ļoti jauks un izdejošanās tāda, ka šodien kājas sāp, bet stāsts ir par ko citu - pilsētu naktī. Man vispār ļoti patīk pilsētas naktī, kad viss ir tumšs un tikai retais ir nomodā. Pilsēta, kurā ir vientuļas apgaismes laternas ar vēl retākām nakts skaistulēm pie tām; pilsēta ar nebeidzami gariem sarkanās gaismas signāliem tukšos krustojumos; pilsēta ar attāliem skaļiem mūzikas dārdiem; pilsēta ar tuvojošos automašīnu, kura ar 99 % garantiju izrādīsies taksometrs; pilsēta ar tukšiem nakts autobusiem. Lēna, nesteidzīga, miegaina, krāšņa - tāda ir pilsēta naktī. Arī Rīga. Skonto halles rajons nav "mans rajons". Taču arī "savā rajonā" es nepamanu skaidri saskatāmas lietas gaišā dienas laikā, jo dienā cilvēks ir steidzīgs radījums, kas pārvietojas, galvu purngalos iedūris vai vicinādams rokas, runājot pa telefonu.

Uzvarētāju likumi: neesi krabis!

Pēdējos mēnešos laiks man skrien ātrāk par gaismas ātrumu, un ikdienā veicamo darbu saraksts tādēļ ir a must. Darbs darbu dzen - tā jau ir pierasta lieta, bet galvenais ir visus šos darbus "saganīt" (lasi: atcerēties). Reizēm šis tas ir nepaspēts, atlikts uz citu dienu un tad nu man ir morālās paģiras, jo esmu no apzinīgo homo sapiens sugas, kas vienmēr visu cenšas izdarīt labi un laikā. Kad tas nesanāk, tad es mokos un saku, ka demisionēšu. Bet tagad esmu jaunas iedvesmas pārņemta un saņēmusi tik ļoti nepieciešamo pretpaģiru dziru... grāmatas veidolā. Bodo Šēfers man nav svešs vārds, jo pagājušajā gadā visa ģimene (jā, ieskaitot arī bērnus) bijām aizrāvušies ar viņa cilvēciskajā valodā sarakstīto grāmatu "Suns vārdā Manijs" (Manijs kā "Money"). Tagad izrādījās, ka Šēfera darbs "Uvarētāju likumi. 30 dienu programma panākumu gūšanai" ir tieši tas, ko mans prāts ir alcis izlasīt šajā sapringtajā laikā. Uzreiz jāsaka, ka Bodo Šēfers neraksta n