Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: 2016

Vai (kad) Latvija steigsies samazināt PVN e-grāmatām?

  Uz kuru pusi iesim? Grāmatniecība ir radošā tautsaimniecības nozare. Gluži tāpat kā mūziķi, aktieri, dejotāji vai arhitekti ar savu darbu dod ieguldījumu katras valsts labturībā, tāpat arī rakstnieki, tulkotāji, redaktori, korektori, tehniskie redaktori, mākslinieki, maketētāji un citi “neredzamie darbinieki”, kas piedalās katras grāmatas vai cita drukātā vai digitālā produkta izstrādē un realizācijā, papildina valsts kasi. Šoreiz atstājot otrajā plānā tādus apgalvojumus kā grāmatniecība veicina nācijas intelektuālo spēku, stiprina identitāti vai ļauj mums izdzīvot citas dzīves – protams, šie visi ir patiesi apgalvojumi –, tomēr atļaušos apgalvot, ka katra valsts galvenokārt ir ieinteresēta pelnošu nozaru dzīvotspējā. Tieši tāpat kā autorūpniecība, naftas ieguve, augstās tehnoloģijas vai medicīna arī grāmatniecība dod ieguldījumu valsts ekonomikā. Šobrīd neskatīsimies uz tādiem neapšaubāmi vērā ņemamiem faktoriem kā valsts iedzīvotāju skaits un lasītāju skaits, bet aplūkosim

Vai zināji, ka laimes hormonu ražo zarnas?

Iespējams, ka daudzi, gluži tāpat kā es, izdzirdot, ka izdota grāmata ar nosaukumu "Par zarnu šarmu" , izbrīnā iepletīs acis un iesauksies "Ko? Kas?". Patiesību sakot, neparastais nosaukums bija vienīgais iemesls, kāpēc es paņēmu rokās šo grāmatu un vēlējos "tikai ieskatīties", bet tikpat ātri arī pievērsos grāmatas rūpīgai lasīšanai. Vācijā šis Džūlijas Endersas sarakstītais garadarbs ar Džilas Endersas ilustrācijām esot dižpārdoklis, un pēc grāmatas izlasīšanas arī man ir skaidrs, ka Latvijā veselības literatūras listē darbs var pretendēt uz ko līdzīgu.

Jo viss pasaulē ir saistīts, viss ir viens, un viens ir viss.

Lasīšana ir savāda atkarība. Ir grāmatas, kuras lasām profesionālo pienākumu dēļ; ir grāmatas, kuras lasām, jo visi tās lasa, un arī mums ir jābūt viedoklim, lai iederētos kādā noteiktā sabiedrības grupā; ir grāmatas, kuras lasām, jo neviens tām īsti nav pievērsis uzmanību, un tad nu gribas zināt, kas tajās savādāks. Un ir grāmatas, kuras šķietami pašas atnāk pie mums un tur savā varā līdz pēdējai lappusei, pēdējai zilbei un elpas čukstam. Latviešu literatūru lasošajiem Rimanta Ziedoņa vārds neprasa paskaidrojumus, taču tieši šāda grāmatas atnākšana man notika ar viņa jaunāko stāstu krājumu "Pastaiga" , lasītu e-formātā. Šis darbs šķiet kā pastaiga prāta un jūtu labirintos, kuru nemaz negribētos beigt.

Kāds gan disleksijai sakars ar rutīnu?

Kad 2016. gada septembrī tika izdots Filisas Buksas darbs "Uzveikt disleksiju" , es uzreiz nospriedu, ka noteikti vēlēšos šajā darbā ieskatīties, lai, iespējams, gūtu kādu atziņu, ko izmantot semināros pedagogiem, runājot par lasītprasmi. Cik naiva gan es biju, domājot par "ieskatīšanos", jo patiesībā šis darbs (atkal lasīts e-formātā) mani aizrāva tik ļoti, ka izlasīju katru burtu, bet vērtīgās atziņas nu ir pierakstītas uz vairākām lappusēm. Jā, un iespējams, ka šīs grāmatas lielākā vērtība slēpjas faktā, ka jau no pirmajām rindkopām Filisa Buksa apgāž mītu, ka disleksija ir tikai un vienīgi lasīšanas vai rakstīšanas problēmas, minot virkni pazīmju, kas var norādīt uz disleksiju. Tieši disleksijas kā plaši interpretējamas problēmas dēļ es ieteiktu Filisas Buksas grāmatu "Uzveikt disleksiju" izlasīt katram esošajam un topošajam vecākam, pedagogam, izglītības iestāžu atbalsta personālam un pedagoģijas studentiem. Tātad par ko aizdomājos es pati, laso

Pārdomas par zinātni un inovācijām Latvijā

Pasākuma logo Viena no manām apsēstībām ir interese par zinātni, jo man šķiet aizraujoši, ka mēs joprojām dzīvojam pasaulē, kas mainās un ir tik nezināma. Tēlaini to varētu raksturot kā atrašanos telpā, kurā pazīstama ir neliela tās redzamā daļa. Zinātne ir aizraujoša, jo tā liek domāt. Un nu uzdevums! Iedomājies, ka Tev, lasītāj, jānosauc kāds mūsdienu Latvijā ievērojams jebkuras nozares zinātnieks. Nevis Frīdrihs Canders, Kārlis Šteins, Eižens Āriņš, Jānis Endzelīns vai Pauls Stradiņš, kuri dzirdēti no vēstures mācību grāmatām. Kuri Tev ienāktu prātā kā pirmie? Man tie būtu Vjačeslavs Kaščejevs, Andris Ambainis, Mārcis Auziņš, Andrejs Ērglis. Galvenokārt šī atpazīstamība ir tāpēc, ka minētie Latvijas zinātnieki ir aktīvi, bieži pauž viedokli tā, ka tas ir arī saprotams cilvēkam, kurš nav studējis attiecīgo zinātņu nozari (fiziku, datorzinātnes, medicīnu), izsakās masu medijos par dažādi interpretējamiem jautājumiem, viņu sasniegumi un pētījumi ir zināmi arī ārpus mūsu valsts ro

Par informācijpratību un mārketingu

Ekrānšāviņš ar e-grāmatu Ir reizes, kad man ir vēlme, lai digitālais laikmets nebūtu. Lai eksistētu klusie telefoni, "viena tante teica" (nu labi, to var arī modificēt uz "bet kolēģe man teica!"), kaut kur blāvi nodrukātas ziņas, kas pieejamas šauri ierobežotam uzticamo kadru lokam, vārdsakot, lai informācijas pieejamība būtu kaut kas varen ekskluzīvs. Taču digitālais laikmets ir, un informācija nav ekskluzīvas pieejamības lieta. Patiesību sakot, par informācijpratības jēdzienu es runāju katrā skolotāju un vecāku seminārā vai lekcijā. Taču šovakar es izlasīju mikroblogu vietnes (tā to mēdz smalki dēvēt) Twitter ierakstus, kurus Jura Rubeņa jaunās grāmatas "Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss" sakarā svētdienā, 25. septembrī, ir aizsākusi cita Latvijā zināmā autore Luīze Pastore, kas Twitter vidē ir pazīstama ar vārdu @iluizija. Tā nu nolēmu izteikties par informācijpratību un mārketingu šīs tviterdiskusijas sakarā. Šīs ir personiskas pārdomas

Par kādu cilvēku pārrakstītāju

Pavisam pārliecinoši varu apgalvot, ka starp šīgada septembrī izlasītajām grāmatām man ir viena favorīte, kas par tādu kļuva jau no pirmajām lappusēm. Tā ir itāļu autora Alesandro Bariko grāmata "Misters Gvins" , kuru lasīju e-formātā. Šī grāmata ir netverama, gaisīga, pārdomas un atkarību raisoša, sevī iesūcoša, tāpēc to spēju salīdzināt tikai ar vasaras sākumā lasīto Floriana Zellera darbu "Bauda", kas teksta un noskaņas ziņā arī atstāja spēcīgu iespaidu tās lasīšanas gaitā. Neatceros, ka kopš vidusskolas gadiem kaut vienam citam darbam būtu izrakstījusi tik daudz citātu, un neatceros, kurš ir bijis pēdējais lasāmgabals, kura dēļ esmu upurējusi došanos gulēt ierastajā stundā. Bariko "Misters Gvins" to spēja.

Par grāmatu un kaķiem mārketingā

Kad pavisam nesen, 2016. gada jūlijā, iznāca franču autora Žila Legardiņjē grāmata "Rīt es sākšu jaunu dzīvi" , es klusībā sasitu plaukstas, jo darbs ar šādu nosaukumu šķiet gana intriģējošs, lai e-grāmatu palasītu atvaļinājuma laikā. Pēc anotācijas ir skaidrs, ka sagaidāms kārtējais dāmu romāns, taču vasarai tāda viegla literatūra arī piestāv, tāpēc atlika vien ķerties klāt lasāmvielai. Uzreiz gan piebildīšu, ka jau no paša sākuma mani izbrīnīja grāmatas vāks, un, lai gan violetirozīgie toņi ir man ļoti mīļi, tomēr tas kaķis un cepure radīja zināmas bažas, par ko tad darbā īsti būs - kaķiem vai cilvēkiem.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Telliskivi ielā Tallinā?

Ja Rīgā kaut reizi esi bijis Kalnciema ielas tirdziņā vai kādā pasākumā, Spīķeru kvartālā vai Miera ielas kafejnīcās, tad spēsi iztēloties Tallinas Telliskivi ielā 60 notiekošo. Šis ir Tallinas radošais kvartāls, par kura esamību man pastāstīja igauņu kolēģe Maire, kas te ieteica doties, ja mūsu ģimeni nebaidot pamestu ēku un graustu skati. Jutos ieintriģēta, bet ģimene, kā jau tas ir ierasts, dodas visur, kur jādodas. Uzreiz varu pateikt, ka šis kvartāls ir tā vērts, lai kaut reizi izietu tam cauri un iegūtu savu viedokli par šo vietu arī tādā gadījumā, ja vārds "hipsterīgs" izraisa ko vējbakām līdzīgu. Citiem vārdiem sakot - nebaidies doties nezināmajā!

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt, braucot uz Tallinu?

Man pavisam noteikti piemīt vairākas atkarības, un viena no tām ir ceļošana. Taču ceļot man patīk tikai savā izvēlētajā tempā, savā kompānijā un iepriekš izpētot, kas ievērības cienīgs ir skatāms katrā punktā. Būtu taisnība, ja es apgalvotu, ka ceļojuma plānošana man jau ir daļa no paša ceļojuma, savukārt ģimene ir ļoti priecīga, ka uzņemos maršruta izstrādi, jo viņi savukārt ir vienmēr gatavi doties, kur jādodas. Šīsvasaras lielie izlaidumi un studiju izvēle bija galvenie iemesli, kāpēc notika izšķiršanās par labu īsam kaimiņvalsts ceļojumam. Lūk, tā nu pāris ierakstos sekos stāsts par Igaunijā redzēto, kas arī var noderēt kādam budžeta klases ceļotājam.

Par trakiem večiem un putniem mūsu galvās

Ir brīži, kad starp katru dienu iznākošajiem ārzemju autoru darbiem roka stiepjas pašmāju autoru garadarbu virzienā, un tā nu reklāmu vilināta nolēmu izlasīt Paula Bankovska stāstu krājumu "Trakie veči", kas izdevniecības "Dienas Grāmata" paspārnē izdots maija beigās. Uzreiz jāsaka, ka ar šo darbu aizrāvos tā, ka lasīju skaļi mājiniekiem, un grāmata jau ir sākusi ceļu pie citiem lasītājiem. "Trakie veči" ir tieši tik traks darbs, lai tajā katrs no mums saskatītu sevi un vēl vismaz piecus savus radus, draugus, paziņas vai vienkārši ļaudis, par kuriem esam dzirdējuši.

Mūžīgais jautājums: kāpēc gan pirkt grāmatu?

Bērnu stūrītis Čikāgas grāmatnīcā Jūnijs. Ir sākusies vasara un skolēnu brīvlaiks. Brīvlaiks ir arī mazuļiem, kuri neapmeklē bērnudārzu vasaras mēnešos. Es viņus visus apskaužu, jo viņiem pieder teju vai neierobežotā brīvība baudīt dienu, diet apkārt, lēkāt pa peļķēm, pūst ziepju burbuļus, šūpoties no riepām veidotās šūpoļu imitācijās, kopā ar draugiem dzert nedēļas kafijas piedāvājumu Coffee Inn un melst niekus par šo un par to. Viņiem pieder laiks, kurā var apspriest Čomski un Po, lasīt šausmenes, krimiķus, pasakas, dzīvnieku stāstus un dzeju no agra rīta līdz vēlam vakaram un arī vēl slepus naktī zem segas, ja nu pavisam nav iespējams šķirties no iztēles pasaules. Tiesa, ja vien nav sanācis piedzimt Racionālajā Ģimenē, kura bērnam jautās "Kāpēc gan man tev pirkt grāmatu?" un pati arī uz to atbildēs ar...

Kāda esi, Eiropas bauda?

Tā nu sanāca, ka nedēļas laikā izlasīju trīs jaunas e-grāmatas. Un tā nu sanāca, ka Floriana Zellera darbs "Bauda. Eiropas romāns" man raisīja lielākās pārdomas. Pareizāk būtu teikt, ka dienā, kad izlasīju Zellera sacerējumu - turklāt tas notika darbdienā - jutos kā mazliet no laivas izmesta . Īstenībā tā bija diena, kad vairs nevēlējos redzēt nevienu tekstu. Tieši tāpēc uzreiz teikšu, ka šim darbam ir viens liels trūkums, proti, uz vāka nav liels, sarkans brīdinājums "Lasīšana izraisa atkarību!".

Kas ir dators? Turpinās programmēšana bērniem

Pieļauju, ka ikviens no mums pavada pie datora ievērojamu dzīves laiku gan veicot tiešos darba pienākumus, gan brīvbrīžos. Ja Tev mazs kāpēcītis jautātu "Kas ir dators?", ko gan tu atbildētu? Tā tur kaste, kas darbina spēlītes? Viedtālrunis? Gudra mašīna, kas izpilda visu, ko cilvēks liek darīt? Hmmm? Lai nu mums, lielajiem, palīdzētu sarunās ar kāpēcīšiem , kas vēlas uzzināt, kas ir dators un kas tam vēderā , izdota vēl kāda topošajiem programmētājiem paredzēta grāmata "Datori un programmēšana. Atver lodziņus!" . Ar ko tad šī grāmata atšķiras no darbiem, kurus esmu jau aprakstījusi, proti,  "Sveika, Rūbij!" un "Programmēšana skolēniem" ?

Programmēšana? Bērniem? Jā, jā, jā! Otrā daļa

Dzelzs esot jākaļ, kamēr tā ir karsta. Uz vispārējā datorikas, programmēšanas un robotikas viļņa ar nepilna mēneša starplaiku latviešu valodā ir izdotas divas jaunas, krāsainas, mūsdienīgas un bērniem piemērotas grāmatas, kas mudina pievērsties programmēšanai. Tiesa, abas ir gana atšķirīgas. Esmu jau apskatījusi Kerolas Vordermanes sarakstīto grāmatu "Programmēšana skolēniem. Tas ir tik vienkārši!", kas izdota Apgādā Zvaigzne ABC un paredzēta 7-11 gadus veciem sākumskolēniem, kas vēlas soli pa solim iepazīties ar programmēšanas valodu Scratch vai Python . Savukār somu autores Lindas Liukasas grāmatas "Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi" , kuru izdevusi biedrība bērniem "Droši un koši", atvēršanas svētkos biju klāt, un pēc šī pasākuma radās arī garāks pārdomu raksts, kas publicēts Kursors.lv . Savukārt tagad tieši par pašu grāmatu "Sveika, Rūbij!".

Programmēšana? Bērniem? JĀ! JĀ! JĀ!

Programmēšana, datorika un robotika ir daži no pēdējo gadu "karstākajiem" vārdiem, ja runa ir par skolēniem un mācību vielu. Pēc pašreizējā pamatizglītības standarta tāds priekšmets kā informātika ir jāapgūst pamatskolas 5., 6. un 7. klasē . Redzot, cik strauji tehnoloģijas ir ienākušas mūsu visu ikdienas dzīvē 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, kā arī vērojot bērnu interesi par to, kas tad "lācītim" - datoram, planšetei, viedtālrunim, virtuālās realitātes brillēm vai jebkurai citai iekārtai - ir "vēderā" un kā tiek veidotas dažādās spēlītes, lietojumprogrammas un citi nebūt ne zilie "brīnumi", pamatots ir jautājums: kāpēc gan ar tehnoloģiju pasauli bērnus neiepazīstināt jau skolas pirmajos gados? Iespējams, ka pavisam tuvā nākotnē datorika būs obligāts mācību priekšmets jau sākumskolā, taču pavisam noteikti ir zināms tas, ka ikviens skolēns var patstāvīgi sākt apgūt programmēšanas pamatus, izmantojot nesen latviski izdoto grāmatu "Programm

Kā neapmaldīties vientulības un pagātnes amnēzijā

Ik pa laikam uzrodas tādas grāmatas, kuras ir neiespējami nolikt nost, kamēr nav izlasīta pēdējā lappuse. Franču rakstnieka un Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja (2014. gadā) Patrika Modiano darbs "Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē" ir tieši šāda grāmata (pieejama gan drukātā, gan e-formātā). Salīdzinoši nelielais darbs, kas sarakstīts 2014. gadā, patiks visiem, kurus saista valodas plūdums, līdz galama neizteikti minējumi, noslēpumi, vārdos neaprakstāma skumju un vientulības gūzma, kas šķiet pārņemam ne tikai darba varoņus, bet arī pašu autoru. Darbs, kas patiks literatūras gardēžiem, Džeroma D. Selindžera un Marsela Prusta cienītājiem.

Mūmamma, kas liek smieties

Kad cilvēks ir noslimojies un prāts ir pavisam bēdīgs, tad roka pati sniedzas pēc kādas vieglākas literatūras, un tā nu es biju nosolījusies, ka veselības uzlabošanas nolūkiem brīvdienās izlasīšu bērnu grāmatu "Mūmamma un Vārna" , kuras autori ir Juja un Tūmass Vīslanderi. Starp citu, Mūmammas sērijā ir iznākuši jau vairāki darbiņi, taču šī ir pirmā, kas pieejama arī kā e-grāmata, un tieši šajā formātā to arī lasīju. Lasīju un skaļi smējos, un tas vien liecina par to, ka grāmata sniedza visu, ko no tās gaidīju.

Par lasīšanu un informācijpratību 21. gadsimtā

Dažas no manām 2015. gadā  lasītajām grāmatām Šobrīd, kad šajā emuārā publicēts raksts par lasīšanu un informācijpratību, esmu Londonā ceļā uz Bett Show 2016 - gadskārtējo nozīmīgo izglītības un tehnoloģiju izstādi. Izstāde ir būtisks atskaites punkts ikvienam, kura ikdiena ir saistīta ar abām minētajām sfērām, jo šeit vienkopus ir iespējams redzēt aktuālās tendences, šķietami utopiskus sapņus un pavisam praktiskus risinājumus. Laikā, kad nereti dzirdami apgalvojumi, ka Latvijas izglītības sistēmu "glābt" varētu straujāka tehnoloģiju ienākšana ikdienas mācību vidē, es tomēr vēlētos uzsvērt dažu nemainīgu pamatvērtību nozīmi. Pagājušā gada nogalē, atsaucoties žurnāla "Skolas Vārds" aicinājumam, dalījos pārdomās par lasīšanu un informācijpratību 21. gadsimtā, tāpēc šeit rakstītais ir balstīts uz žurnāla abonementiem pieejamo 7. janvārī publicēto rakstu.