Trolejbuss

Viena no manām vis-vis-vis-vismīļākajām grāmatām ir Alana Aleksandra Milna "Vinnijs Pūks un viņa draugi" . Es uzdrošināšos apgalvot, ka šī nu reiz ir tā grāmata, kas ir vismīļāko darbu sarakstā ne tikai man, bet ļoti daudziem dažāda gadagājuma ļaudīm. Tā, manuprāt, nezaudē sirsnību, asprātību un teksta aktualitāti nevienā laikmetā un pasaules nostūrī. Šķiet, visi zinām, ka tajā aprakstīti lācīša Vinnija Pūka un viņa draugu - Trusīša, Pūces, Kengas un Mazulīša Rū, Tīģera, ēzelīša I-ā un citu - piedzīvojumi Simtjūdžu mežā. Viens no Pūka tuvākajiem draugiem ir Sivēns. Mīļa, jauka, tuva draudzība starp diviem stāsta tēliem, kas ne vienam vien liek citēt domu graudus un ticēt, ka pasaule ir skaista.  Līdz tam brīdim 2015. gada janvārī, kad nācās saķert galvu un iesaukties - vai tiešām grāmatas par cūkām nu ir nevēlamās literatūras sarakstā?

Es piekrītu viedoklim, ka bērni lasīs tad, ja mēs - pieaugušie - arī esam uz tu ar lasīšanu, savukārt žanra izvēle jau ir katra gaumē. Nav svarīgi, vai tie ir komiksi vai vēsturiski un piedzīvojumu stāsti, ko izvēlamies mēs un ko iesakām bērniem, jo galvenais ir lasīt, domāt, vingrināt iztēli un ceļot burtu un bilžu valdzinošajā pasaulē. Tieši tāpēc manā ikgadējā dāvanu maisā ir arī grāmatas maziem un lieliem. Vēlos dalīties pārdomās tieši par pirmajiem domātajām grāmatām, pārskatāmības labad sadalot aprakstu trīs daļās: grāmatas pirmsskolēniem, grāmatas tiem, kas vēl pamatskolā, un darbošanās grāmatas visai ģimenei. Pirmais raksts - grāmatas tiem, kas vēl lasa kopā ar kādu mazliet lielāku .