Trolejbuss

Ne reizi vien esmu atzinusies, ka grāmatas ir mana atkarība. Man ir grūti bez tām dzīvot. Tikpat grūti kā bez pastaigām un kalniem, un gardumiem. Es domāju, ka grāmatas rada tādu kā miera, stabilitātes, ierastās dzīves sajūtu daudziem cilvēkiem, tāpēc turpinu ļoti subjektīvos ieteikumus, kas var noderēt #paliecmājās laikam. Pāris nedēļas atpakaļ apkopoju sarakstu ar e-grāmatām , kas atrodamas gan Zvaigzne ABC mājaslapā, gan arī 3td e-grāmatu bibliotēkā. Tagad vēlos veidot nedaudz citādāku sarakstu, proti, izvēlējos četras lasītāju grupas, kurām piedāvātie darbi no Zvaigzne ABC mājaslapas ir gan drukātā formātā, gan arī e-grāmatu formātā. Un, kā grāmatā "Piezīmes par nervozu planētu" ir teicis Mets Heigs, tad "Lasīšana ir mīlestības izpausme", bet sevi mīlēt, iespējams, mums šobrīd vajag vairāk nekā jebkad iepriekš. Tad nu aiziet pie grāmatām!

Lai cik banāli tas neizklausītos, vasara ir laiks, kad vislabāk lasās romantiskie darbi. Kad ārā ir saule, skaļi tērgā putni un vērties mākoņos caur pieneņpūkām patīk pat lielām meitenēm, roka tā vien sniedzas pēc grāmatas, kuras vāka noformējums ir ar ziediem. Tiklīdz es ieraudzīju Rutas Hoganas e-grāmatu "Pazaudēto lietu glabātājs" , es zināju, ka šo darbu izlasīšu pat bez anotācijas iepazīšanas, jo es jau biju vāka ziedu varā. Ir laiks jaukai tasei tējas un šī romāna iepazīšanai!

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Man pavisam noteikti piemīt vairākas atkarības, un viena no tām ir ceļošana. Taču ceļot man patīk tikai savā izvēlētajā tempā, savā kompānijā un iepriekš izpētot, kas ievērības cienīgs ir skatāms katrā punktā. Būtu taisnība, ja es apgalvotu, ka ceļojuma plānošana man jau ir daļa no paša ceļojuma, savukārt ģimene ir ļoti priecīga, ka uzņemos maršruta izstrādi, jo viņi savukārt ir vienmēr gatavi doties, kur jādodas. Šīsvasaras lielie izlaidumi un studiju izvēle bija galvenie iemesli, kāpēc notika izšķiršanās par labu īsam kaimiņvalsts ceļojumam. Lūk, tā nu pāris ierakstos sekos stāsts par Igaunijā redzēto, kas arī var noderēt kādam budžeta klases ceļotājam.

Runāšu daudzskaitlī. Ikdienā mūs pavada tik daudzi pašpārmetumi: nevajadzēja ēst to trešo šokolādes gabaliņu, nevajadzēja uz mājām nest darba darbus, vajadzēja pavingrot, vajadzēja piezvanīt draudzenei,  vajadzēja ēst veselīgāk, nevajadzēja tik strupi atbildēt kolēģim un tā joprojām. Starp visiem "vajadzēja/nevajadzēja" ir cenšanās iederēties 21. gadsimta veiksmīgajos un perfektajos, jo šis laikmets nevēlas niekoties ar viduvējībām. Šķiet likumsakarīgi, ka pēdējās nedēļās ar vairākiem draugiem/paziņām esam runājuši par to, kā atrast motivāciju ikdienai, ja pasaule prasa no mums katra tik daudz. Atbilde? 

Brīvdienas Romā turpinās. Ir ceturtdiena, 1. novembris, un sākas gara pastaiga, kas, ja var ticēt Google maps, ir vismaz 8 km garumā. Šis bija visrūpīgāk izplānotais maršruts, kurā bija atzīmēta teju katra šķērsiela un objekts, kas ir uzmanības vērts. No Kolizeja līdz Panteonam, ļaužu pūļiem un milzu gelato - tas viss pirmajā "īstajā" ceļojuma dienā.

Kad Latvijā gaisa temperatūra ir sasniegusi "0" grādu atzīmi un uzsnidzis pirmais sniegs, Latvijas darbaļaužu depresīvais noskaņojums šķiet teju vai pašsaprotama sajūta. Tad nu katrs ķer, grāb un glābjas kā vien spēj - kurš nu dodas pēdējiem gājputniem līdzi uz Keniju vai vismaz Turciju, kurš nu tuntuļojas omes adītās zeķēs ar pašlasīto liepziedu tējas krūzi rokās. Nu labi, vēl var iemīlēt šīrudens jauno Džeimsa Bonda grāvēju "Skyfall" un apceļot iepriekšējos  Bonda maršrutus  vai baudīt kādu no  "tev šoziem jābūt šeit"  maršrutiem. Mums ar Andri vasaru un sauli izdevās pabaudīt piecu dienu garumā skolēnu rudens brīvlaikā Romā.

Ja gribas gan atpūtu ārzemēs, gan samērā ātru izbraukāšanu, neizputinot ģimenes budžetu, tad vienmēr vērts palūkoties kaimiņu virzienā. Ja pagājušajā gadā pavadījām trīs neaizmirstamas atpūtas dienas Lietuvā, tad šogad loģiska šķita neliela atpūta pie ziemeļpuses kaimiņiem. Izplānojām un realizējām Igaunijas mazo loku - divu dienu braucienu pa Tartu un Dienvidigauniju, kura laikā paspējām i zinātni baudīt, i alās pabūt, i jautrus skatus sabildēt. Tad nu turpmākajās dienās pamazām viss redzētais taps aprakstīts un varbūt tieši tevi, Nezināmais Lasītāj, iedvesmos pateikt "jā" mazai atpūtai.

Maija sākumā kolēģi man sagādāja superjauku dzimšanas dienas dāvanu. Lai pavisam legāli "atbrīvotos" kaut dienu no manis, viņi 1) uzdāvināja braucienu ar kuģīti pa kanālu (uzskatot, ka sajūsmas pilnais stāsts par braucienu uz Stokholmu ir pamatots iemesls, lai es kāptu vēl uz kāda kuģa klāja) un 2) kinobiļetes. Lai brauktu ar kuģīti, ir nepieciešams jauks laiks, bet šovasar tāds vēl īsti nav bijis, bet ar filmām ir tā, ka esmu gana cimperlīga un skatos vien drāmas vai mūziklus, tādēļ gandrīz divus mēnešus repertuārā neko savai gaumei piemērotu neatradu. Tad nu kuģītis vēl gaida savu kārtu, taču kinobiļetes gan nupat ir izlietotas, noskatoties "Rock of Ages" vai latviski "Mūžīgi roks" (oficiāli kino no šodienas). Vai man jāsaka, ka esmu vairāk nekā sajūsmā?

Nav jau pirmā reize, kad būts mūsu dienvidpuses kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Nieka 300-un-vēl-mazliet kilometri starp mūsu galvaspilsētām, nieka trīs-un-vēl-mazliet stundas ar automašīnu, bet ikreiz tā šķiet savādāka. Šoreiz - starp stikla debeskrāpjiem un baznīcām vēl citi pārsteigumi. Braļukas nudien teju kā kaleidoskopā šķiet mainām savu pilsētu. Iesaku aizbraukt, lai gan man viņu ceļi nemaz tik jauki vairs nešķiet. Laipni lūgti manos iespaidos!

Visi zinām, kas ir  plankings , kas tagad jau skaitās vecmodīga padarīšana, tad nāca  oulings no vārda "owl" , runā, ka esot arī pilovings no vārda "pillow" (tas būtu tad, ja katrs  šī video  dalībnieks būtu saldi čučējis uz sava ķisentiņa ), un droši vien vēl kāds -ings . Un ir multitāskings . Par to (atkal) aizdomājos, lasot angļu žurnāla "Red" maija numuru.

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings .

Šis būs atskats uz neparastu koncertu. Kā vēsta viens no mūsdienu biežāk izmantotajiem atsauču avotiem Wikipedia, tad "transs" esot "īslaicīga funkcionāla apziņas aptumšošanās". Mīlīši, vakarvakarā biju pie pilnas apziņas, taču tieši tādā sirreāli-psihodēliski-transīgā stāvoklī šķitu esam, klausoties Denisa Paškeviča džeza trio koncertu ar nosaukumu "Room" Spīķeru koncertzālē (kūrētājs -  Latvijas Koncerti ). 

Esmu rūdīts ceļotājs. Varu sapakoties ceļojumam zibensātri. Pa gaisu, pa zemi ar automašīnu vai vilcienu - saki, kur un cikos man jābūt, un es būšu. Tikai neliec man kāpt uz kuģa! Labi, es uzkāpšu, tikai briesmīgi happy es nebūšu. Esmu braukusi pa Temzu, pa Amsterdamas kanāliem, Helsinkos uz Somenlinna salu (pat divreiz - komandējumā un ar ģimeni), arī Stambulā, bet vienmēr tie ir bijuši kas jādara, jādara sajūtu pasākumi. Tāpēc ikviens var iedomāties, ar kādām šausmām es gaidīju kruīza braucienu ar Tallink prāmi "Romantika" uz Stokholmu, jo izturēt kuģī stundu ir viena lieta, pavisam kas cits, ja tur ir jānakšņo! 

Trīs dienas Lietuvā ir paskrējušas nemanot. Ir redzēta Pluņģes pils no ārpuses, bet pils parks ir izstaigāts krustu šķērsu. Ja arī tev gadās nokļūt šajā parkā, aizej apskaties milzīgo koku, kas aug uz trīs pusēm. Mēs to mēģinājām pieturēt - sanāk jaukas bildes. Kretingā neatradām ziemas dārzu (izrādās, ka vajadzējis braukt pa labi no pilsētas galvenās ielas, bet kā lai to cilvēks zina, ja ceļvežos nav informācijas?), bet aplūkojām baznīcu un Omnitel jaunā zīmola izkārtnes, kas esot violets akmens ar lentīti (LMT šī izkārtne nedraudot). Esam izpriecājušies par "kungiem smokingos" Klaipēdas Jūras muzejā, sagaidījuši Dzintara gadadienu un redzējuši mušas dzintaru gabalos Palangā Dzintara muzejā, baudījuši gardas pusdienas Džeza kafejnīcā, sastapuši apkalpojošās sfēras darbinieci, kura tūristus gatava "pasūtīt trīs mājas tālāk" savā dzimtajā lietuviešu valodā, nevis atbildēt, ka viņa angļu valodu nesaprot. Un esmu guvusi traumu, krītot pa kuģa kāpnēm (un nu jau vairāk ...

Ceļojuma piezīmes pamazām tuvojas noslēgumam, taču kas gan būtu Palangas apskate, ja mēs nedotos uz nostāstiem apvīto J.Basanaviča ielu un tās galā esošo Jūras tiltu? Nu laiks pievērsties to aprakstam. Lasītāj, tu tiešām nenožēlosi minūtes, kas pavadītas šajā rajonā! Tas šķiet tāds Rīgas Centrāltirgus, Brīvdabas muzeja, Berga bazāra un ... (šeit ieraksti jebkuru sev zināmo "grezno" pasaules pludmali - nu kaut vai Palmbīču) apvienojums, tāpēc esi atvērts visam, kas nāks tavā ceļā. Lūk, pa ceļam no Dzintara muzeja ir tikai un vienīgi mazas mājeles, kurās ierīkoti veikali, dzīvojamās mājas un viesu mājas, kinoteātris, kafūzīši , bet, ja var ticēt uzrakstam, tad vienā ir pat prokuratūra. Katrā brīvā kvadrātcentimetrā iemājojis kāds objekts , kas domāts tūristu pievilināšanai. Tās ir gan vasaras koncertzāles (brīvdabas, protams), gan arī piepūšami monstri un sagrabējuši čukčukbānīši spiedzošu mazuļu un tīņu (un hormonu pārņemtu ne-tīņu) izklaidei. Negribi šādas izklai...

Ir pirmdiena, 27. jūnijs. Esmu no agrajiem putniem, bet kaut kā sagadījies, ka manējie ir pūces, tāpēc pat trīs dienu ceļojums uz Lietuvu, lai gan rūpīgi plānots, sākas ar nelielu kavēšanos. Tas nozīmē, ka man ir iespēja pateikt šo: mūždien esmu teikusi un turpināšu teikt, ka mans dzīves ritms un personība nekādā veidā nav savienojami ar ceļošanu lielā tūristu grupā, tāpēc nekad neesmu vēlējusies ceļot ar vismaz 30 citiem svešiniekiem pa maršrutu, kuru izstrādājis kāds cits un kurš tiek vadīts pēc principa "tagad 10 minūtes pils apskatei" un "jums ir 30 minūtes brīvā laika, autobuss jūs negaidīs, ja kavēsieties". Man patīk visu plānot pašai, iet tur, kur vēlamies mēs, bet, ja vieta ir interesanta, tad uzkavēties ilgāk. Iegriezties šķērsielās, lai ieraudzītu graustus, pasēdēt uz soliņa, iemalkot kokteili, uzkāpt kalnā, lai lejā ieraudzītu dīķi, pastaigāt tāpat bez mērķa. Esam gatavi? Braucam! Diena iesākas apmākusies un pelēka, bet sevi mierinām ar domu, ka tas ti...

Pirms nedēļas es vaimanāju , ka nespēju sapakoties atpūtas braucienam uz Lietuvu. Nu es varu teikt, ka kaimiņzemē pavadītās trīs brīvdienas ir bijušas tikpat neaizmirstamas kā braucieni uz, piemēram, Londonu vai Helsinkiem. Turpmākajā nedēļā aprakstīšu vietas, kuras redzējām, taču ceļojuma piezīmju iesākums ir par viesu namu. Gatavojoties ģimenes braucienam uz Lietuvas piejūras pilsētām Palangu un Klaipēdu, saucu palīgā Mr. Gūgli, lai atrastu piemērotu naktsmītni četrām gana kaprīzām personām - diviem pieaugušajiem, kuri ceļojuma laikā sagaidīja savu kopīgo Dzintara jubileju, un diviem pusaudžiem, kuriem vajadzīgas atrakcijas ūdens veidā. Pēc diezgan ilgas meklēšanas izvēlējāmies viesu māju ar nosaukumu Villa Sraige netālu no Palangas (mašīnas kilometru skaitītājs ziņoja, ka līdz Palangai ir 10 km, lai gan attālums nešķita tik liels). Uzraiz jāsaka, ka visi četri esam vairāk nekā apmierināti ar izvēli un noteikti gribētu šajā vietā atgriezties vēlreiz (tikai, lūdzu, atkal dodiet mu...