Trolejbuss

Hei! Vai esi sēdējis mācību stundā un brīnījies, kā skolotāji var zināt, ka tieši Tu nezini atbildi uz uzdoto jautājumu? Un patiešām dusmojies, kāpēc šādos brīžos izsauc tieši Tevi? Nekas nav mainījies - arī mūsdienu 6. klases skolniekam Neitam Raitam ir aizdomas, ka skolotāji spēj saost gluži kā suņi, kad viņš nezina atbildi. Ak vai, šī sajūta ir tik nomācoša, ka pavada Neitu pat sapņos. Tieši tā sākas Linkolna Pīrsa grāmata ar asprātīgajiem komiksu iestarpinājumiem   Lielais Neits pārspēj pats sevi , kas sniegs pāris atpūtas un smieklu stundas kā mazajiem lasītājiem, tā arī pieaugušajiem. Tieši tā šo grāmatu lasīju es kopā ar savu sestklasnieku - grāmata pa vidu un smejamies abi.

Diezgan pārliecinoši var teikt, ka pirmsskolas vecuma bērni grāmatas paņem rokā tāpēc, ka lasīšana ir vairāk kā kolektīvs pasākums kopā ar vecākiem, vecvecākiem vai bērnudārza audzinātājiem. Šajā vecumā lasīšana bieži vien ir bilžu lasīšana , kas nebūt nav mazsvarīgi valodas un iztēles attīstīšanai. Iepriekšējā rakstā izteicos par šim vecumposmam domātajām bērnu grāmatām, kas ir  mana Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā , taču tagad laiks pievērsties pavisam citiem lasītājiem - mazajiem tīņiem.

Es piekrītu viedoklim, ka bērni lasīs tad, ja mēs - pieaugušie - arī esam uz tu ar lasīšanu, savukārt žanra izvēle jau ir katra gaumē. Nav svarīgi, vai tie ir komiksi vai vēsturiski un piedzīvojumu stāsti, ko izvēlamies mēs un ko iesakām bērniem, jo galvenais ir lasīt, domāt, vingrināt iztēli un ceļot burtu un bilžu valdzinošajā pasaulē. Tieši tāpēc manā ikgadējā dāvanu maisā ir arī grāmatas maziem un lieliem. Vēlos dalīties pārdomās tieši par pirmajiem domātajām grāmatām, pārskatāmības labad sadalot aprakstu trīs daļās: grāmatas pirmsskolēniem, grāmatas tiem, kas vēl pamatskolā, un darbošanās grāmatas visai ģimenei. Pirmais raksts - grāmatas tiem, kas vēl lasa kopā ar kādu mazliet lielāku .

Pavisam parastas skolas parasta klase parastā mācību dienā parastajā mācību ritmā. Zinātkārais Zintis sēž vidējās rindas pirmajā solā tieši pretī tāfelei (iespējams, ka viņam blakus sēž bižainā Baiba) un cītīgi jo cītīgi pieraksta skolotājas teikto. Ja teikuma priekšmetu šoreiz skolotāja liek pasvītrot ar vienu sarkanu svītru, tad zinātkārajam Zintim tā tas būs arī izdarīts. Aiz viņa sēž kolosālais Kārlis, kurš ir nu tik ļoti kolosāls, ka kolosālāku džekiņu pat iedomāties nevarētu. Viņš ir siržu lauzējs un anekdošu čempionāta absolūtais uzvarētājs, viņam ir jaunākais  beibleds (vai kā nu tur tos vērķīšus sauc) un vienmēr liekas končas, ar kurām padalīties. Vienkārši kolosāls Kārlis! Viņam blakus smaidīgā Skolotāja ir nosēdinājusi delverīgo Didzi. Nē, nē, viņš nemaz tik slikts nav, tikai dīdās, dīdās un dīdās, griežas kā vēja rādītājs un visi Grobiņas vēja ģeneratori kopā, baksta bižaino Baibu un sarunājas ar blakus rindā sēdošo miegaino Miku. Delverīgais Didzis ir diezgan lādzīgs,...