Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: februāris, 2015

Par grāmatām un cūkām

Viena no manām vis-vis-vis-vismīļākajām grāmatām ir Alana Aleksandra Milna "Vinnijs Pūks un viņa draugi". Es uzdrošināšos apgalvot, ka šī nu reiz ir tā grāmata, kas ir vismīļāko darbu sarakstā ne tikai man, bet ļoti daudziem dažāda gadagājuma ļaudīm. Tā, manuprāt, nezaudē sirsnību, asprātību un teksta aktualitāti nevienā laikmetā un pasaules nostūrī. Šķiet, visi zinām, ka tajā aprakstīti lācīša Vinnija Pūka un viņa draugu - Trusīša, Pūces, Kengas un Mazulīša Rū, Tīģera, ēzelīša I-ā un citu - piedzīvojumi Simtjūdžu mežā. Viens no Pūka tuvākajiem draugiem ir Sivēns. Mīļa, jauka, tuva draudzība starp diviem stāsta tēliem, kas ne vienam vien liek citēt domu graudus un ticēt, ka pasaule ir skaista.  Līdz tam brīdim 2015. gada janvārī, kad nācās saķert galvu un iesaukties - vai tiešām grāmatas par cūkām nu ir nevēlamās literatūras sarakstā?

Vai skolotāju reiz varēs uzprogrammēt?

Šogad izglītības un tehnoloģiju izstādē BETT, kas notiek Londonā, biju piekto gadu pēc kārtas, tāpēc diezgan loģiski šķiet, ka pārsteigt ar ko mega jaunu šajā nozarē ikdienā strādājošos ir teju vai neiespējami. Tomēr ik gadu šī izstāde raisa pārdomas gan par tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu dažādās mācību formās, gan par milzīgajiem finanšu resursiem, kas būtu nepieciešami vēlmju īstenošanai. Jo piedāvāts tiek viss, ko vien pedagoga, skolēna, izglītības sistēmas ierēdņa un vecāka sirds varētu kārot.