Saldējums man ir garšojis vienmēr, turklāt pat ziemā un spelgonī reizēm rodas nepārvarama vēlme panašķoties ar mutē kūstošu kārumu - saldējumu. Pagājušajā vasarā, kas izrādījās arī viena no karstākajām (ja ne pati karstākā) vasarām, kādas jebkad ir bijušas Latvijā, es sāku aizrauties ar pašgatavotu saldējumu meistarošanu. Cik tad ilgi var izvēlēties un ēst tikai tos, kas ir ražoti rūpnieciski lielos apmēros, ja tepat dārzos un mežos ir tik daudz svaigu augļu un ogu, kas ir ideāli, lai mājās pagatavotu prieku un baudu savam vēderam ar salīdzinoši minimāliem līdzekļiem? Viens-divi-trīs-vēl-mazliet - un gatavs ir! Saldējums ar zemenēm, avenēm, mellenēm, valriekstiem, banāniem, sulu, pienu un jogurtu - katra vēlmēm un iespējām. Jau tagad zinu, ka viena no manām šīsvasaras topa grāmatām būs nupat iznākusī Zigrīdas Ansbergas "Saldējums. Deserti un kokteiļi". Jau ieraugot grāmatas vāku vien man mutē saskrēja siekalas! Tik ņammmīgs, kārdinošss, mutē kūstošs - vienkārši baltais sa...