Ir tāds pavēlāks sestdienas rīts. Mamma tīņiem - dēlam un meitai: "Jāceļas beidzot augšā!" Pēc stundas ceturkšņa: "Jūs dzirdējāt, ka jāceļas augšā?" Nu jau pēc diviem stundas ceturkšņiem tikai meitai: "Vai tu, lūdzu, vari beidzot celties augšā?" Ir pagājusi stunda no pirmā "cēliena", kad mammas balss jau dusmīgāk saka: "Lūdzu, tūlīt pat celies augšā!" Pēc pusstundas no savas istabas (beidzot!) izveļas tīnis. Svētdienas vakars. Tētis tīņiem - tam pašam dēlam un tai pašai meitai: "Kā jūs varat teikt, ka jums nekas nav uzdots! Paskatieties e-klasē! Abiem uz rītdienu ir mājasdarbi!" Pēc pusstundas: "Nu jūs beidzot sāksiet mācīties?" Pēc divām stundām: "Nu cik reižu man jāsaka, ka beidzot ir jāizpilda mājasdarbi!" Kad pulkstenis tuvojas pusnakts stundai, tēva balss jau gluži skarba: "Vai tad tiešām vienreiz nevar mājasdarbus sākt pildīt tā, lai visi var normālā laikā aiziet gulēt?" Pazīstamas s...
Vieta, kur tikties