Trolejbuss

Trīs dienas Lietuvā ir paskrējušas nemanot. Ir redzēta Pluņģes pils no ārpuses, bet pils parks ir izstaigāts krustu šķērsu. Ja arī tev gadās nokļūt šajā parkā, aizej apskaties milzīgo koku, kas aug uz trīs pusēm. Mēs to mēģinājām pieturēt - sanāk jaukas bildes. Kretingā neatradām ziemas dārzu (izrādās, ka vajadzējis braukt pa labi no pilsētas galvenās ielas, bet kā lai to cilvēks zina, ja ceļvežos nav informācijas?), bet aplūkojām baznīcu un Omnitel jaunā zīmola izkārtnes, kas esot violets akmens ar lentīti (LMT šī izkārtne nedraudot). Esam izpriecājušies par "kungiem smokingos" Klaipēdas Jūras muzejā, sagaidījuši Dzintara gadadienu un redzējuši mušas dzintaru gabalos Palangā Dzintara muzejā, baudījuši gardas pusdienas Džeza kafejnīcā, sastapuši apkalpojošās sfēras darbinieci, kura tūristus gatava "pasūtīt trīs mājas tālāk" savā dzimtajā lietuviešu valodā, nevis atbildēt, ka viņa angļu valodu nesaprot. Un esmu guvusi traumu, krītot pa kuģa kāpnēm (un nu jau vairāk ...

Kā tu izvēlies, kur paēst ceļojuma laikā? Kas tevi pamudina iegriezties vienā vai otrā vietā? Man ir divi stāsti šajā jautājumā. Pirmkārt, ir droši doties uz tādām vietām, kur ir tādas pašas ēstuves kā dzimtenē. Nu ar ko tad atšķiras  Čili Pica Klaipēdā vai Viļņā no tāda paša iestādījuma Rīgā vai Ogrē? Vai Saldus Hesburgers no Helsinku Hesburgera? Ne ar ko ārkārtīgi būtisku, vai ne? Pārbaudītas vērtības, tie paši tauki, aptuveni tādas pašas cenas un apkalpošanas laiks. Otra iespēja ir doties uz a)pilnīgi nezināmiem iestādījumiem, kas "uzrunā" tikai pēc pašam ēdājam zināmiem apsvērumiem, vai b) iet tur, kur jau ir gana daudz izsalkušo, kas var liecināt par iestādījuma labo reputāciju. Atgriežoties Klaipēdā no Jūras muzeja, esam tik badīgi , ka labprāt dotos uz pirmo brīvo ēstuvi, taču mazliet saņemamies, jo gribam atrast ko cienījamāku. Klaiņojot pa Vecpilsētu, pamanām vairākas vietas, kas šķiet mums piemērotas, taču kaut kā kājas mūs aiznes uz restorānu un džeza klubu ...

Ir otrdiena, 28. jūnijs. Esam labi izgulējušies, mājas sargs gailis ir bijis kluss, bet mūs modina agrā rīta saule. Skats un sajūtas ir debešķīgas - klusums mijas ar putnu čivināšanu, vēja rāmu līganumu un attālu viļņu šalkoņu. Istabās ieplūst rīta saule, dienas saule un vakara saule - tā neliela atkāpe, ja vēl neesmu gana pārliecinoši teikusi, cik laba bija mūsu izvēlētā naktsmītne. Esam nolēmuši gliemežmāju atstāt plkst. 9os, lai dotos uz Klaipēdu, jo šodienas galvenais apskates objekts ir Jūras muzejs. Apsolu sev saņemties un nečīkstot doties pāri ūdens "peļķei" ar kuģīti, jo šis laikam ir vienīgais transporta līdzeklis, kas man nepatīk (iespējams, ka, ja Jūras muzejā varētu nokļūt ar lidmašīnu, es būtu vienīgais cilvēks, kas tiešām šo iespēju izmantotu). Pārsteidzošā kārtā tiešām dažas minūtes pēc noteiktā laika arī esam gatavi sēsties mašīnā. Aidā un juhūūū - Andra telefona balss atkal sacenšas ar mani ceļu pārzināšanā! Nav jau ne vainas tam sievišķim, taču prāmju pie...

Pirms nedēļas es vaimanāju , ka nespēju sapakoties atpūtas braucienam uz Lietuvu. Nu es varu teikt, ka kaimiņzemē pavadītās trīs brīvdienas ir bijušas tikpat neaizmirstamas kā braucieni uz, piemēram, Londonu vai Helsinkiem. Turpmākajā nedēļā aprakstīšu vietas, kuras redzējām, taču ceļojuma piezīmju iesākums ir par viesu namu. Gatavojoties ģimenes braucienam uz Lietuvas piejūras pilsētām Palangu un Klaipēdu, saucu palīgā Mr. Gūgli, lai atrastu piemērotu naktsmītni četrām gana kaprīzām personām - diviem pieaugušajiem, kuri ceļojuma laikā sagaidīja savu kopīgo Dzintara jubileju, un diviem pusaudžiem, kuriem vajadzīgas atrakcijas ūdens veidā. Pēc diezgan ilgas meklēšanas izvēlējāmies viesu māju ar nosaukumu Villa Sraige netālu no Palangas (mašīnas kilometru skaitītājs ziņoja, ka līdz Palangai ir 10 km, lai gan attālums nešķita tik liels). Uzraiz jāsaka, ka visi četri esam vairāk nekā apmierināti ar izvēli un noteikti gribētu šajā vietā atgriezties vēlreiz (tikai, lūdzu, atkal dodiet mu...