Trolejbuss

Uz šo ierakstu mani uzvedināja divas savā starpā nesaistītas lietas. Pirmkārt, pirms dažām dienām - svētdienas vakarā, ja gribam būt precīzi, - tviterī  sākās sabiedrības dāmu domu apmaiņa par to, vai sieviete pēc 30 gadu vecuma var atļauties savus ikdienas pričendāļus likt plastikāta  somā. Otrkārt, uz kādreiz slavenās "Sarkanās zvaigznes" brūkošajām sienām pie VEF tilta ikvienu sveicina jauns tirdzniecības parka (jā, tā šis t/c sevi dēvē oficiāli) plakāts ar tekstu "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!". Tātad manas pārdomas par patērētāju sabiedrību.

Ir grāmatas, par kurām pēc to iznākšanas ir dzirdēti sajūsmas pilni stāsti. Tad tās rindojas manā must read sarakstā. Reizēm tā arī nenonāk līdz izlasīšanai un nostāv plauktā gadiem. Krievu rakstnieka Oļega Sivuna darbs "Brand. Popārta romāns" gaidīja savu rindu kopš pērnajiem Ziemassvētkiem, kad to starp citām grāmatām uzdāvināju pati sev. To no plaukta paņēmu pirms pāris dienām, kad apkārtējās lielās dzīves  (tātad - neietekmējamie) notikumi sāka šķist kā fragmenti no absurda filmas. Jāsaka - katra grāmata ieguļas rokās īstajā brīdī, un tā bija arī šoreiz, jo Sivuna asprātības par garlaicības laikmetu, postpārpilnības sabiedrību un estētisko konveijeru ir kā trekni punkti uz i. Starp citu, vai tu, ēdot bigmaku , skaties uz apkārtējiem un vakaros mīli staigāt pa lielveikaliem?