Trolejbuss

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

23. aprīlī atzīmē Pasaules grāmatu dienu (par to angliski ir  šeit ), turklāt vairākās valstīs dienas ietvaros tiek runāts arī par autortiesību jautājumiem. Šī ir vienlaikus gan svinību, gan pārdomu diena. Te dažas manas domas kā cilvēkam, kuram grāmata ir viena no lielākajām dzīves baudām un ierindojas Maslova vajadzību piramīdas pašā pamatā.

Teju vēl nebiju pārkāpusi pāri slieksnim, atgriežoties no Londonas grāmatizstādes, kad tiku nolikta fakta priekšā - 26. aprīlī jāpiedalās LU diskusijā ar garo un akadēmisko nosaukumu kā no maģistra darba: "Latviskā e-satura attīstīšanas un pieejamības potenciāls izdevēju, bibliotēku un e-satura lietotāju skatījuma ziņā". Gandrīz divu stundu garās debates (vērojamas arī tiešraidē un vēlāk arī arhīvā) lika uzvirmot emocijām un pragmantiski pamatotām atbildēm, bet atstāja tādu nepabeigtības sajūtu. Kāpēc?