Trolejbuss

"Izglītības sistēma ir krīzes situācijā". Apgalvojums, kas izklausās tik pazīstams, vai ne? Nav jābūt izglītības jomas darbiniekam, lai šādus un līdzīgus apgalvojumus mēs katrs būtu dzirdējuši dažādos kontekstos no plašsaziņas līdzekļiem. "Ir pēdējais brīdis, lai izglītības sistēma piedzīvotu pārmaiņas un mūsdienu skolēniem piedāvātu apgūt prasmes, kas noderēs ceturtajā industriālajā revolūcijā," tā skan ierēdņu un politiķu runas, pēc kurām klausītāji mēmā vienprātībā māj ar galvām. Tieši šādas visaptverošas un pēc būtības neko nepasakošas frāzes janvāra otrajā pusē dzirdēju arī Londonā izglītības tehnoloģiju pasākumā BETT Show 2018 . Tiesa, šo frāžu fonā mirdzēja glancētas VR un AR "uzpariktes", stendos ņipri locījās dažādu izmēru roboti, bet programmēšana jau sasniedza visparastāko virtuves priekšautu. Un tā nu es nonācu pie piecām šīgada pasākuma atziņām.

BETT Show sienas uzraksts Kopš 2011. gada katra gada sākums man paiet izglītības tehnoloģiju izstādes BETT Show gaidās, un arī šis gads nebija izņēmums. Trīs dienas kopā ar kolēģiem tikāmies gan ar esošajiem sadarbības partneriem, gan smēlāmies jaunas idejas, gan klausījāmies dažādas lekcijas. BETT Show aizsākumi meklējami 1985. gadā, un tā pamatideja gadu gaitā nav mainījusies, proti, parādīt, kā tehnoloģijas var dažādot mācību procesu un, iespējams, atvieglot skolotāju darbu. Taču ikvienam ir skaidrs, ka tehnoloģijas pašas par sevi ir teju vai nulle, tāpēc liels uzsvars izstādē tiek likts uz tradicionālo un jauno rīku un metožu mijiedarbību. Lūk, te neliels un subjektīvs ieskats šīgada izstādes dienās vērotajā. 

BETT 2015 iedvesmojošo saukļu siena Šogad izglītības un tehnoloģiju izstādē BETT, kas notiek Londonā, biju piekto gadu pēc kārtas, tāpēc diezgan loģiski šķiet, ka pārsteigt ar ko mega jaunu šajā nozarē ikdienā strādājošos ir teju vai neiespējami. Tomēr ik gadu šī izstāde raisa pārdomas gan par tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu dažādās mācību formās, gan par milzīgajiem finanšu resursiem, kas būtu nepieciešami vēlmju īstenošanai. Jo piedāvāts tiek viss, ko vien pedagoga, skolēna, izglītības sistēmas ierēdņa un vecāka sirds varētu kārot.

Pavisam īsi pāris teikumos šo rakstu par nupat Londonā izglītības un tehnoloģiju izstādē BETT show 2014 pavadītajām dienām varētu izteikt šādi: nekas vairs mani nepārsteidz, jo tehnoloģijas izglītības sistēmā ir ienākušas uz palikšanu. Šogad izpalika "wow!" momenta, jo šķita, ka visi ikdienišķie risinājumi ir arī mācību vidē, tādējādi teju vairs nav robežas starp skolēna dzīvi skolas vidē un mājās. Tad nu šeit manas septiņas atziņas no šīgada izstādes un beigās kāds secinājums ar skatu nākotnē.

Londonā esmu bijusi daudzreiz. Garākā braucienā ar ģimeni, kad krustu šķērsu izložņājām teju vai visus muzejus, un īsākos braucienos, kad atliek vien nošķaudīties , kad jāskrien atkal uz lidmašīnu. Es mīlu Londonu, tā ir mana pilsēta, un es šeit vienmēr atgriežos ar gaidām. Un ikreiz šī pilsēta ir savādāka. Arī šoreiz. Citādāka kaut vai tāpēc, ka vēl nekad nebiju ēdusi angļu brokastis četrus rītus pēc kārtas un pašlaik šķiet, ka ceptas olas vēl pāris nedēļas nevēlēšos redzēt ne acu galā.

Lai gan uz izglītības un tehnoloģiju izstādi BETT'2012 devāmies rikšiem un Londonā bijām tikai trīs dienas, tas neatturēja no nepārvaramā kārdinājumam vēlreiz doties uz Dabas vēstures muzeju (Natural History Museum) un Zinātnes muzeju (Science Museum). Šajos muzejos biju jau bijusi pirms piecarpus gadiem kopā ar ģimeni, nu tos aulekšiem apskatīju kopā ar kolēģiem. 

Atalgojums par skriešanu  šļūdonī uz Rīgas lidostas skrejceļa vidū pamesto vienu no Ryanair lidmašīnām mūs gaidīja patiešām greznas viesnīcas veidolā pašā Londonas centrā pārdesmit metrus no Viktorijas stacijas. Stundu un padsmit minūtes garais brauciens no Stanstedas lidostas līdz Londonas centram pagāja ļoti ātri, jo nācās gan kārtot darba jautājumus, gan "kalt" nākotnes plānus, kā arī priecāties par zaļo zālīti un zilajām debesīm. The Grosvenor ir četrzvaigžņu viesnīca, kurā mitinājāmies arī pagājušajā gadā, kad apmeklējām BETT izstādi. Toreiz gan viesnīcā vēl ritēja remontdarbi un bija jūtama krāsas smaka, lai gan nedzīvojām tiešā krāsu bundžu tuvumā. Tagad visi remontadrbi virzījās uz beigām, tomēr vienā flangā vēl aiz loga manījām celtnieku sastatnes. Viesnīcas ēka ir veca un majestātiska, un arī tās iekštelpas nespēj vien pārsteigt ar savu greznību! Lieki piebilst, ka ziedi vestibilā tika mainīti katru dienu (šis foto ir no "atvadu" rīta, bet sagaidīti tik...

Vakarvakarā atgriezos no trīsdienu komandējuma Londonā ar primāro mērķi doties uz BETT 2012 izstādi, kas ir labi zināma ikvienam tehnoloģiju un izglītības sistēmā strādājošajam progresīvajam darbonim. Arī tur mēs, protams, bijām, bet šoreiz paspējām izdarīt un redzēt tik daudz, ka noteikti varam teikt, ka esam ievērojuši angļu žurnāla "Red" padomu februāra numurā (jā, briti jau pārdod februāra numurus janvāra sākumā) 163. lpp.: "If you only do one thing this month... make a new memory:". Atskats uz notikušo jāsāk ar trešdienas, 11. janvāra, rīta piedzīvojumiem ar Ryanair Rīgas lidostā. Pirmo reizi mūžā skrēju nevis uz autobusu, bet gan uz lidmašīnu, jo Ryanair taupa visos veidos un Rīgas lidostā C izejā spēj maksāt tikai vienam darbiniekam, kas, protams, visu rindu ievelk garāku, tādēļ pēdējā brīdī visi Londonas lidotāji tiek izsaukti ārā no kopējās rindas. Darbiniekiem, protams, ir tikai viens sakāmais - paši vainīgi, jānāk ātrāk, tikai nevienā vietā - ne pasū...

Es nespēju klusēt. Man ir skumji, jo mana mīļākā pilsēta - mana Londona - tiek izvarota. Londona ir vieta, kur es ikreiz esmu sajutusies kā mājās pat ejot pa vēl nestaigātiem ceļiem. Vienalga, vai Londonā esmu bijusi tikai caurbraucot vai palikusi tur vairākas dienas, vienmēr esmu jutusies kā sengaidīts draugs. Tā ir vieta, kur saplūst tautas un valodas, kur Latvian English iederas tikpat labi kā citi Englishes, kur ādas krāsai, apģērbam, statusam un profesijai nav nozīmes, jo šeit uz ielas tu esi tāds pats kā Native Englishperson, un to nu es izbaudīju savā pēdējā Londonas apciemojumā šīgada janvārī pati uz savas ādas, kad netālu no Oxford Street metro stacijas cēla, eleganta, maza auguma angļu kundzīte tuvu pie simtgades sliekšņa man jautāja, uz kuru pusi esot Debenham veikals. Laikam tik angliski vietējā es viņai šķitu. Un tagad es ziņās redzu, kā šajā pašā Debenham notiek laupīšana. Tviterī izlasīju ziņu, kuras doma bija apmēram šāda - ja Ēģiptē protesti bija par demokrātiju, ta...